Tas bija diezgan liels pārsteigums, jo saskatīju šinī multenītē lietas, par kurām pati bieži piedomāju. Par to, ka mums katram ir savs Dievišķais plans, mums ir savi talanti un spējas, ko mums dāvājis ir Dievs un neviens cits mūsu talantus un prasmes nevar tik perfekti likt lietā, kā mēs paši. Un cik ļoti bīstami ir atteikties no tā, kas tu patiesībā esi, jo tas ne tikai sabojā paša dzīvi, bet attiešana no kopīgā Dievišķā plāna, ienes arī tajā graujošas pārmaiņas. Bez katra no mums savā vietā, nav iespēja kopīga plūstoša attīstība.
Un filmiņā arī skaisti ir parādīts, kā tad notiek atteikšanās no sevis un saviem talantiem ...jo citi tev pasaka, ka tas, kas tu esi, nav pietiekami labi,jo tu nedari tāpat kā viņi. Ir bīstami vērtēt un nosodīt citu...tas vienmēr ienes destruktīvas korekcijas visur un visā.
Laika gaitā praktiski katrs lielākā vai mazākā mērā ir izgājis visas šīs pieredzes,ir pabijis abās "ierakumu"pusēs un bieži vien sekas velkas līdzi gadsimtiem, bet tagad ir ļoti labs laiks atkal izveleties savu....to, ar ko sākotnējo Tēvs ir radījis. Sadziedēt vecās rētas, attīrīt atmiņu no visa sāpīgā, piedot un lūgt piedošanu visam un visiem, sajust sevi, sajust citus.
Zinu pēc sevis- tas nav vienas dienas darbs. Lai gan tagad vienas dienas laikā var aizvēt vairākas dzīves un desmitiem situāciju pagātnē, ja pieņem pareizo apzināšanos un lēmumu un izmaina turpmāko rīcību pašā saknē. Tā arī ir fantastiska iespēja, ko mums dāvina Tēvs šinī laikā. Gunta