Jau sākot ar pašo pirmo dziesmu savā dzīvē – šūpuļdziesmu, esam klausijušies tās, vērtējuši, to pavadībā dejojuši, skumuši, priecājušies, reizi piecos gados tām svētkus svinējuši un nu jau to būs sakrājusies krietna vācelīte. Dzejnieki vērpuši vārdus pantos, komponisti vijuši notis meldiju vainagos, ne jau tapēc lai tās iekonservētas krātu sev virsū putekļu kārtu, bet gan lai priecētu prātu un ausi, lai kāja drusku sistu līdzi takti un lūpas vilktu līdzi zināmus un arī kautkad sen, sen dzirdētus, bet nu jau pusaizmirstus vārdus. Tapēc, valstssvētkos – 4.maijā ap devīto vakara stundu ienākat ciemā un palīdzat nopūst putekļus no Latviešu mūzikas pērļu plaukta!