Klusās sestdienas "vakarā es izgāju ārā. Meža mala stāvēja klusu, pret apsarkušajām debesīm skaidri zīmējās egļu zaru krusti un krustiņi. (..) Redz, kā nosarkusi pamale,"'māte teica, nākdama ar ūdens nēšiem no akas. "Rītā būs skaidra diena un tu varēsi redzēt, kā šūpojas saule." (K. Skalbe "Mans Lieldienu stāsts"