AR MĪLESTĪBU UZ ZIRGU. Nu, trāpīgāk nepateiksi. Draudzība, harmonija, sapratne un absolūta uzticība- tik daudz pozitīvu emociju apvieno cilvēka un zirga kopābūšana. Man šopavasar paveicās tik ļoti, ka radās iespēja divas ar pusi dienas pavadīt zirgkopības izstādē Vācijā. EQUITANA ir lielākā šīs nozares izstāde Eiropā. Reizi 2 gados tā tiek rīkota jau kopš 1972. gada un šogad tā Essenē tradicionāli nedēļas garumā notika jau 21. reizi. Par tāda pasākuma esamību pirmoreiz izlasīju jau patālā bērnībā, bet nekad nedomāju, ka reiz man paveiksies tur pabūt arī klātienē. Hobijjāšana, vesternjāšana, pajūgu braukšana, zirgu audzēšana, naturālā apmācība, profesionālais sports, tradicionālā jāšana, zirgi mākslā… tā ir tikai daļa no izstādē pārstāvētām tēmām. Ja par piemēru apskata kaut vai Skonto halli Rīgā, tad ‘’Equitana’’ izvietojās 12 tādās hallēs… Apjoms tiešām pārsteidz. Zirgkopība šodien- tā jau ir vesela industrija, kas radīta lai piesaistītu un iesaistītu nozarē arvien vairāk un vairāk cilvēkus visā pasaulē. Domāju, tas arī strādā, jo inventāra piedāvājums vien ir ļoti daudzveidīgs un bagāts (lai neteiktu vairāk). Arī šeit pastāv modes tendences un noteicošā loma galvenokārt ir cilvēka maka biezumam. Ne par velti visā pasaulē ir uzskats, ka zirgu audzēšana un zirgu sports ir bagātu cilvēku nodarbe. Paskatoties vēsturē arī piemērs nekur tālu nav jāmeklē jo senāk saimnieka turību arvien novērtēja vispirms jau pēc viņa zirgu skaita un vērtības. Tā nesteidzīgi staigājot pa izstādes paviljoniem un vērojot tur notiekošo, domas neviļus apstājās pie šobrīd visvairāk izjūtamākā fakta- cik ļoti ātrā tempā tagad notiek attīstība, tehnoloģijas tiek pilnveidotas un dažādotas. Un uz vakarpusi kad nogurums jau paņēmis daļu ne tikai fiziskās enerģijas, bet arī garīgās, manā galvā jau nez kuro reizi izsijājās atziņa, ka pamatā tīri labi var iztikt ar daudz pieticīgāku inventāru, pieticīgākiem zirgu turēšanas apstākļiem. Arī pieticīgākiem mērķiem galu galā. Galvenais tom