Reizēm, mēs dzīvojot pasaulē savā, aizķeram citu pavērtās durvis. Citreiz tās klupina, biedē vai vilina. Citreiz žilbina pārlieku atvērtas. Reizi pa reizei atveras tās, kas, ar mūsējām vienotas, dzīvīgā caurvēja priekā spirdzina. /Aleksandrs Mantess/