Tik balti baltā roze zied,
kā baltu putu mākonis.
Caur asarām un skumjām zied,
ik ziedu saulei atvērusi.
* * *
Zied cēla lapās ērkšķus slēpj,
vairs nejūt sāpi,rūgtumu.
Pret sauli smaidu vērsusi,
par spīti tiem un salnām zied.
* * *
Par spīti tam,ka rūss jau rudens
un tam,ka lapas dzeltē lēni
un kliedzot putni kāšos lido,
roze baltā zied un staro.
/Guna Poškus/