Paņemšu līdz no Birzēm
vienu mazu smaidu,
kas pretīm pujenes lapa smej.


Paņemšu līdz
drauga mīļo vārdu,
kas paša rokām velējuma tapis.


Paņemšu līdz
vienu jautru dziesmas pantu,
ko pie sveces liesmas izdziedājām.


Paņemšu lietus lāses,
kas aiz loga ritma vienā
uz palodzes pušu plīsa.


Paņemšu tikai vienu
katra smaidu
ka ceļa maizi
skumju brīdī acerēšos
mana seja smaids uzziedēs.


/Arvīds,Arviduška/