Ar vien īsākas kļūst dienas. Ar vien vairāk saule slēpj savu smaidu mākoņu grēdās, ar vien vairāk jūtams rudens ābolu garšā. Un tā ar vien, ar vien, ar vien…

Gaisā jūtama dāliju smarža. Tās reibina un projām sauc…

Gluži kā sapni, tās iekvēlina vēl un vēl. Bet sirds, kā neprātīga vēlas mīlēt … Mīlēt karsti, neprātīgi un uz mūžu. Mīlēt, sadegt, kvēlot, noreibt .

Mīļie autori! Ja jums vai jūsu draugiem, radiem, paziņām ir dzeja par skaistajiem rudens ziediem dalījām, sapņiem, mīlestību, uzticību un dzīvi kopumā. Lūdzu pieteikties pie manis personīgi.



Projektu koordinatores Gunitas

Grāmatā 6 brīvas vietas