Klusi un kautrīgi pasauli ierauga pirmie ziedi, debesīs sāk vīterot strazdi un atkal gaisā virmo pavasaris.
Jau atkal sirds krūtīs straujāk sit un atkal nemiers dzīslās mutuļo. Sajūta, ka ir izauguši spārni un rodas vēlēšanās lidot.
Lidot, mīlēt, cerēt, sapņot.
Un es zinu tā ir -Mīlestība! Mīlestība,kas atmodina un gluži kā pavasara ziedi apreibina.
Bet reizēm mīlestība ir tik stipra, ka iekvēlina, savaldzina un arī apdedzina…
Mani mīļie autori!
Ja arī jums ir dzeja par mīlestību, kas iekvēlina, ceļ spārnos, bet varbūt mazliet deg un sāp?
Tad lūdzu jūs pietiekties šai grāmatiņai.Pieteikties pie manis Gunitas
Grāmatā 7 brīvas vietas.