Vārdi - Egils Dambis
Mūzika un izpildījums - Ronalds Gailītis
****
Kristāla debesīs apklusīs zvaigznes,
Kad rasas asaras pāri tām birs.
Saplēsto spoguļu asajās lauskās,
Kraukļi melni tikai vien ķērks.
Kristāla debesīs mirdzošās zvaigznes,
Sirdsapziņas spoguli sargāt vēl spēj.
Pārklājot baltiem ilūziju pelniem,
Maldu ēnās pāri tiem lej.
Mirdzēs vai klusēs desesīs zvaigznes,
Visuma grāmatā lappuses šķirs.
Nespēs nekad uzzināt cilvēks,
Spogulī savā pirms neieies.
Sirdsapziņas spogulis sašķīdīs reiz,
Asās lauskas sāpīgi durs,
Līdz pat asinīm un melniem kraukļiem,
Kurus apturēt nevarēs vairs.
Kristāla debesīs mirdzošās zvaigznes,
Neklusē, sevi ieraudzīt sauc.
Sirdsapziņas spogulī lūkoties dziļi,
Ilūziju pelnus nokratot nost.
/Egils Dambis/