Sveiki visapkārt!  Esmu Krišjānis un nolēmu padalīties ar savu pieredzi piebarošanā.
Kad man palika 5 mēneši, vecāki nolēma, ka laiks man iepazīt jaunas garšas. Tā nu mani mīļie vecāki man iedeva nogaršot ķirbju-ābolu biezenīti. Pēēē... kaut ko tik pretīgu vēl nebiju bāzis mutē, pat manas kājas īkšķis bija garšīgāks! Tā nu bija 1.x, kad burciņa ielidoja miskastē. Es aiz sajūsmas iespiedzos. Nākamais bija banāns – mmm... tas jau man gāja pie sirds. Tikai vairāk par 2 tējkarotēm dienā man nelīda, mammas pieniņš tomēr vēl bija gana sātīgs un garšīgs. 
Pēc 6 mēnešu jubilejas, kad tīri nejauši pagaršoju savu jubilejas kūku, sapratu, ka gribu sākt nobaudīt arī kaut ko no vecāku galda. Viņi katru dienu ar tādu labpatiku kaut ko bāza mutē, ka tīri vai siekalas katru reizi saskrēja, pat ja biju jau paēdis pieniņu. Un vecāki TO pamanīja! To manu lielo vēlmi pēc kaut kā jauna. Kārta bija rīsu putrai. No sākuma bija tīri tā neko, tikai vēlāk sapratu, ka no tās mans puncis bija sācis niķoties. Bet tas tāds sīkums, salīdzinājumā ar to, ka, nobaudot vēlreiz ķirbi, man tas iegaršojās. Un kā vēl! Neko citu vairāk nevajadzēja. Sāku ēst visu, ko deva, ja vien klāt bija ķirbis. Bet pareizi – tā tak bija ķirbju sezona. Un kad mamma pielika pašas vārīto ābolu-bumbieru biezenīti, aiz priekiem nezināju, kur likties! Par mellenēm es esmu sajūsmā vēl joprojām. Kad pamazām iepazinu arī pārējos augļus, tad tagad labprāt zelēju apelsīnu – ir gan veselīgs, gan var padzerties suliņu, jo vienkārši sulu padzerties no pudelītes es vēl neesmu piedabūjams.
Nu jau ir pagājuši vairāk kā 4 mēneši, kopš esmu sācis ēst „lielo” cilvēku pārtiku, un varu teikt tikai to labāko. Ir tik jauki katru dienu atklāt ko jaunu, jo vecāki mani lutina un ļauj nogaršot praktiski visu, kas domāts atbilstoši manam vecumam. Jā, jā, esmu nogaršojis pat citronu, un nesaviebos. Par laimi, alerģiju man arī nav, pat no biezpiena un olām ne. Priecājos, ka vecāki man neko neuzspiež – ja es ko negribu, piedāvā man to atkal pēc