Mazo Marmelādīti vēl nemaz nebiju paspējusi ielikt soctīklos, kā viņa jau devās mājās!
Mazā kaķenīte pie manis nonāca oktobrī- kāds viņu bija atstājis pie blakus mājas kāpņu telpas. Esot bijušas divas māsiņas, bet vienu kāds esot paņēmis sev uz mājām pirms es saņēmu ziņu par pamestajām māsiņām. Visvairāk šajā stāstā mani "fascinēja" tas, ka veselu dienu cilvēki gāja garām, sastājās apkārt, brīnijās, rādīja bērniem, priecājās kāds skaists kaķītis, kāds vēl atnesa zemē noklāja paladziņu, sētniece atnesa piena bļodiņu... bet nevienam neienāca prātā, ka ārā ir oktobris, lietus, vējš, ka kaķēnam ir tikai 1, 5 mēnesis, ka viņš visticamāk pa nakti nosals. Nevienam neienāca prātā, ka mazajam jāpalīdz.
Marmelādīte tika nogādāta pie vienas no manām kaķu auklītēm siltumā un drošībā.