Es redzēju ziemu aiz loga,
Viņa smaidīja,
Mēness kā zelta poga
Sniegu gaidīja...
Ziemai galvā bija sarkans lakats
Un rokās dūraiņi,
Kā senos laikos skats -
Sals un garaiņi.
Es rakstīju pavasarim dzejoli,
Par to, kā lūdzām Dievu,
Bet viņš atsūtīja vijoli
Ar melanholisku sievu.
Viņa izkāra baltus palagus,
Vakara pagalmos,
Es sasaucu draugus,
Un mēs apsnigām...
Psalmos.
(Džanete)