tikko sarkanas svētku lentas izmetu grozā,
un šausmās ieraugu seju logā,
manas domas romantiskas un rozā,
izlejas sudraba Lējēja pogā,
tu, depresijas māktā draudzene,
atkal kļūsti dzēlīga lapsene...
neticīga, izsmējīga, nomākta,
es gribu tev palīdzēt -
galvu ar eļļu ierīvēt,
nakti aizkavēt,
debesis paslavēt,
ar tevi kopā pastāvēt...
bet tavās rokās ir izvēle -
nāve vai dzīvība,
kā čūska izlokās mēle...
tev patīk šī spēle,
es jūtu kā smaržo brīvība,
ar maigumu, saudzējoši, ceroši...
notici, viss notiek radoši,
nāc arī tu un palido droši,
līdz gravitācija kļūs tava piederība un nācija,
un zeme atvērsies koši,
taviem jaundzimušiem asniem,
es noticu tiem,
un eju tālāk uz rītiem...
arī maniem tankiem
vajag būt uzpildītiem
(Džanete)