Romans - Auseklis Vanags
3 photos • Jan 18 2023 09:49
16. janvārī mācītājam Romanam-Auseklim Vanagam 121. Dzimis Rīgā 1902. g. 16. janvārī, mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā, studējis LU Vēstures fakultātē, 1925. g. uzsācis teoloģijas studijas. 1928. g. 1. augustā stājies mācītāja darbā Gaiķu-Remtes draudzē, kur kalpojis līdz 1931. g. 1. maijam, kad iecelts par mācītāju Saldus 1. evaņģēliski luteriskajā draudzē. Saldū darbu turpinājis arī Otrā p...More16. janvārī mācītājam Romanam-Auseklim Vanagam 121. Dzimis Rīgā 1902. g. 16. janvārī, mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā, studējis LU Vēstures fakultātē, 1925. g. uzsācis teoloģijas studijas. 1928. g. 1. augustā stājies mācītāja darbā Gaiķu-Remtes draudzē, kur kalpojis līdz 1931. g. 1. maijam, kad iecelts par mācītāju Saldus 1. evaņģēliski luteriskajā draudzē. Saldū darbu turpinājis arī Otrā pasaules kara gados. Darbojies Sarkanā Krusta aprūpes punktā sabiedriskā aizgādņa amatā, kara gados Tautas Palīdzībā, uzņemoties nespējnieku, bēgļu un bērnu apgādības un aprūpes darba vadību. Kara pēdējos mēnešus Vanagu ģimene pavadījusi Kuldīgā, R. A. Vanags bija arī Kuldīgas iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs un Latvijas ev. lut. baznīcas Kurzemes pagaidu pārvaldes sekretārs. Pēc vācu armijas kapitulācijas Vanagu ģimene atgriezās Saldū, kur R. A. Vanags turpināja kalpošanas darbu Saldus 1. ev. lut. draudzē. R. A. Vanags apcietināts 1948. g. 3. jūlijā un kā mācītājs – nacionālists 1949. g. sākumā Maskavā notiesāts uz 10 gadiem izsūtījumā. R. A. Vanags sodu izcieta Krasnojarskas apgabalā Taišetas pilsētas tuvumā dažādās nometnēs. 1949. g. 25. martā izsūtīja Veroniku Vanagu un audžudēlu Ilmāru Slesāru, vēlāk arī Vanagu dēlu Dāvidu. Vanagu ģimene Latvijā, Rīgā atgriezās 1958. g. jūlijā. R. A. Vanags pamazām atsāka darboties mācītāja amatā Suntažu un Rīgas Pētera ev. lut. draudzē, mūža nogalē Rīgas Mežaparka ev. lut. draudzē, no kuras 1969. g. oktobrī izvadīts pēdējā gaitā uz Rīgas 2. Meža kapiem.
Mācītājs Romans-Auseklis Vanags Saldus novada draudzēs kalpojis divdesmit gadu un Saldus draudzi vienmēr uzskatījis tikpat kā par savu vienīgo darba vietu. Saldenieki novērtējuši arī mācītāja Vanaga literāro darbību un nelokāmo kristieša pārliecību, ko nespēja izmainīt ne padomju režīms, ne izsūtījums Sibīrijā.
