Zūdošā Jēkabpils. Tā savdabīgā, vienreizējā, neatkārtojamā, jēkabpiliešu radītā. Ēkas, kurās ielikta dzimtu cerība – celta nākošajām paaudzēm. Vecpilsēta. Ik būve savdabīga, ar tapšanas laika zīmi. Ielās guļbūves, sarkanā ķieģeļa, pildrežģa un pāris majestātiskās sabiedriskās ēkas. Mājas ar slēģiem, ko aizvērt uz nakti, iebrauktuves pagalmos, tik platas lai zirga pajūgam iebraukt, no ielas pakāpieni uz bodītēm, veikaliem, aptiekām, drogu veikaliem … Ik viena ēka glabā savus stāstus, savītus ar cilvēku, dzimtu, jēkabpiliešu likteņiem… Ielu “sejas” mainās, laiks izdzēš savdabīgo… Zūd ēkas, senču stādītie koki, skvēri…Bet caur laiku šodien vēl kas palicis no senā. Ieskatāmies vērīgāk!… 70-to gadu Jēkabpils: Aināra Radovica fotogrāfijas. Mūsdienu foto un kolāža: Jēkabpils pilsētas bibliotēka (Rolands Laguns)