Kafeja ALĪDA

Share

Back to story title

Intervija Dienas Biznesā

Jolanta
Created: Aug 15 2014 12:11

Anda Asere, 2014. gada 13. augusts 08:40 Atsauc atmiņā bērnības garšu Sekojot idejai: Atsauc atmiņā bērnības garšu Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu 
dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi
 
Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.
 Vēsturiska piegarša
 Daļa pircēju ir vecākā paaudze, kam ar cigoriņu dzērienu saistās nostalģiskas atmiņas par bērnību, jo šai kafijai ir vēsturiska piegarša. Tās aromāts ļauj sajusties kā bērnībā, un tā ir laba sajūta, jo sniedz drošību. Tāpat to dzer arī jaunāki cilvēki, kas sāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam, ar šo dzērienu nomainot īsto kafiju. «Šī kafija nedod tik lielu mundrumu, bet ir rituāls, un rūgtums smadzenēm dod signālu, ka dzer kafiju,» saka Jolanta. Pircēju vidū ir arī tādi cilvēki, kuri nekad par cigoriņu kafiju nav dzirdējuši un pirmoreiz to noprovē, bet pārsvarā šo kafiju iegādājas tādi ļaudis, kuri to jau zina. «Mani priecē, ka viņi joprojām atgriežas, meklē mani un kafiju. Klientu loks būtiski nemainās,» saka Jolanta.
 Šobrīd cigoriņu dzēriens tiek realizēts tikai Latvijā, bet ar laiku iecerēts to piedāvāt arī citu valstu iedzīvotājiem. 
 Priekšroka ģimenei
 Uzņēmums ir neliels, pērn tas apgrozīja 16,5 tūkstošus eiro. Jolanta laika gaitā ir sapratusi, ka obligāti nav nepieciešams liels apgrozījums. Ne pārāk sen viņai īsā laikā bija jāsaražo visai liels daudzums cigoriņu dzēriena, un, vairākas nedēļas diendienā to gatavojot, viņa aizdomājās par to, vai pie lielāka apgrozījuma un darba tempa būs laimīga. Jolanta atklāj, ka tik liels apjoms neradīja viņai prieku, turklāt pie lielākiem apjomiem rodas bažas par kvalitāti. «Apjomi ne vienmēr ir noteicošie. Ir jāsaprot, cik tev pietiek. Ambīcijām ir jābūt, bet tas laiks, kad sapņoju par lielu apgrozījumu, ir pagājis. Pieliekot pūles, pieaugtu apjoms, bet ir labi tā, kā ir. Reizēm es labāk dodu priekšroku ģimenei, nevis biznesam. Nedrīkst atdot sevi visu biznesam, tas ļoti atsaucas uz ģimenes dzīvi,» norāda Jolanta. Ne velti cigoriņu dzēriens Alīda nosaukts par godu viņas vecmāmiņai, bet jaunākais produkts – Paulīne – par godu meitai. Šajā dzērienā miežu vietā izmantoti rudzi. «Tā ir zemnieciskāka, kreptīgāka, nedaudz rūgtāka kafeja,» saka Jolanta. To izvēlas tie, kas vēlas pamēģināt ko jaunu, un daļa no viņiem to izvēlas arī turpmāk.
 Iepriekš Jolantai bija doma papildināt savu kafeju ar topinambūriem un melnsakni, taču neviena no šīm piedevām īpaši nemainīja dzēriena garšu, tāpēc šīs ieceres attīstība netika turpināta.
 Daļa no mazpilsētas
 Jolantas kafeja nopērkama vairākos Rīgas veikalos, piemēram, Sky, Stockman, kā arī mazajos, zaļos veikaliņos, tāpat dzēriens pieejams reģionos. «Kādreiz bija grūti izdomāt, kā nogādāt paciņu no Viesītes uz Valmieru. Tagad ir pakomāti – pasta automāti. Ieliec sūtījumu automātā Jēkabpilī, un divu dienu laikā tas būs Valmierā, turklāt viss tiek nokārtots ar minimāliem naudas līdzekļiem,» viņa teic.
 Reizēm Jolanta piedalās arī tirdziņos, bet rūpīgi tos izvēlas, jo dalība tajos prasa daudz laika, lai sagatavotos un piedalītos. Ja arī viņa piedalās tirdziņos, tad ne tāpēc, lai daudz pārdotu. «Man patīk sarunas ar cilvēkiem, jo katrs, kurš apstājas, parunājas, pastāsta, kā viņa vecmamma taisījusi cigoriņu kafeju. Tās ir tradīcijas,» viņa teic. Jolanta patriotiski dod priekšroku Sēlijas pusē notiekošajiem tirdziņiem. «Dzīvojot mazpilsētā, sāc sevi apzināties kā pilsētiņas iedzīvotāju un domā par to, ko labu vari sniegt pilsētai ar savām prasmēm – ne tikai dziedot korī, bet ar savu uzņēmumu. Mazajam uzņēmējam jāmeklē nišas, jādzīvo kopā ar savu novadu un jājūt, kas tur notiek. Man gribas attīstīt laukus, lai būtu, ar ko lepoties. Bieži vien cilvēki domā, ka nekas nenotiek. Nekas arī nenotiks, ja nesāksi kaut ko darīt,» viņa uzsver.
 Konkurenti skolo
 Runājot par konkurenci, Jolanta teic, ka esot dzirdējusi, ka Kurzemes pusē kāds uzsācis audzēt cigoriņus, tāpat veikalos ir nopērkams cigoriņu koncentrāts burciņās. «Jebkurš konkurents ir tavs skolotājs. Par konkurenci nav jāuztraucas, jo tas ir dzinulis, kas dzen tevi uz priekšu. Sākumā es baidījos no konkurentiem, bet tagad vairs ne. Ar laiku tu pārstāj baidīties no lietām, no kā nav jābīstas, un netērē tam savu enerģiju. Ja nu būs lemts, ka kāds uztaisīs līdzīgu kafiju, es tikai priecāšos, ja tā būs lētāka un garšīgāka, jo tas man liks saspringt un izdomāt kaut ko jaunu,» viņa spriež.

Share