Vienkārši ir tā, ka Lada 2121 ir kļuvis par sirdslietu. Protams, viņa ir liela, skaļa, brauc kā kuģis, rūsē un aizcērtot durvis ir skaņa kā mikriņā, bet tas ir auto, kurā nav žēl ieguldīt laiku un darbu. Tas ir auto ar kuru var lepoties, auto kuram gribās piemiegt acis uz trūkumiem, un saskatīt tikai labo, auto ar kuru es vēlos veikt tālus ceļojumus, un galu galā aizbraukt tur, kur retais ir spējīgs, ja gadīsies tādas iespējas.
Jo tas taču ir Lada 2121.
/Valdis Valters/