š” Jo intensÄ«vÄka sagaidÄmÄ slodze, jo lielÄka nozÄ«me ir tam, cik labi organisms ir sagatavots.
ā¼ļøIesildīŔanÄs ir bÅ«tiska pareizas treniÅu programmas sastÄvdaļa, kas uzlabo asins cirkulÄciju, sirdsdarbÄ«bu un mazinÄs traumu risks.
š“š»IesildīŔanÄs ir atkarÄ«ga no turpmÄkÄ treniÅa veida un ilguma. Ja ir paredzÄtas skrieÅ”ana, vairÄk jÄiesilda kÄjas, gurni. šš» Pirms peldÄÅ”anas jÄiesilda Ä·ermeÅa augÅ”ÄjÄ daļa. Ja paredzÄts spÄka treniÅÅ” Ä·ermeÅa augÅ”daļai, noteikti jÄiesilda arÄ« rokas, pleci, krūŔu muskuļi.
IesildīŔanos var sÄkt ar skrÄjienu ā uz vietas, vai arÄ« svaigÄ gaisÄ, Ärpus mÄjas, aptuveni 7ā£ā1ā£0ā£min. IesildīŔanÄs vingrinÄjumiem jÄbÅ«t pietiekami intensÄ«viem, lai paaugstinÄtos Ä·ermeÅa temperatÅ«ra, bet tie nedrÄ«kst izraisÄ«t nogurumu.
ā¼ļøIesildīŔanÄs ir bÅ«tiska pareizas treniÅu programmas sastÄvdaļa, kas uzlabo asins cirkulÄciju, sirdsdarbÄ«bu un mazinÄs traumu risks.
š“š»IesildīŔanÄs ir atkarÄ«ga no turpmÄkÄ treniÅa veida un ilguma. Ja ir paredzÄtas skrieÅ”ana, vairÄk jÄiesilda kÄjas, gurni. šš» Pirms peldÄÅ”anas jÄiesilda Ä·ermeÅa augÅ”ÄjÄ daļa. Ja paredzÄts spÄka treniÅÅ” Ä·ermeÅa augÅ”daļai, noteikti jÄiesilda arÄ« rokas, pleci, krūŔu muskuļi.
IesildīŔanos var sÄkt ar skrÄjienu ā uz vietas, vai arÄ« svaigÄ gaisÄ, Ärpus mÄjas, aptuveni 7ā£ā1ā£0ā£min. IesildīŔanÄs vingrinÄjumiem jÄbÅ«t pietiekami intensÄ«viem, lai paaugstinÄtos Ä·ermeÅa temperatÅ«ra, bet tie nedrÄ«kst izraisÄ«t nogurumu.
| ← previous | 60. from 300 | next → |
