Un atkal man ir pietrūcis laika.

Un atkal sekundēm ir mūžības svars.

Tā katru gadu ap šo laiku es noskatos,

Kā manis dzīvotais laiks nenovēršami

Pārvēršas spoguļos.


Tad es krītu, lai atkal mācītos iet.

Un lūdzu tām dienām: “Piedodiet!”

Kuras dzīvoju es ar logu, kurš ciet!

Un nekur vairs nav jābēg, nav jāslēpjas

Laiks mani panāk un manī ietērpjas.



Lai paliek vakardiena vakardienai.

Lai rītdiena tiek rītdienai.

Laid šodienu pie sevis.



Jo Laiks... Laiks tikai tagadnē var notikt

ar Tevi.


Foto: Aivis Pusītis