Šoreiz vēlos padalīties aprīnā par Pauliņu, neliela auguma, melna krāsas sunīti..
Viņa dzīvoja pie alkoholiķiem-narkomāniem, dienas pavadīja lūžņu un atkritumu pilnā pagalmā, reizēm izmuka un klaiņo pa ielām meklējot pārtiku, viņa sadraudzējās ar kādu meiteni un viņa Pauliņu reizi pa reizei uzcienāja ar kaut ko garšīgu, pateicoties viņām, Pauliņa nenomira badā.. Drīz vien Pauliņai uzradās draudzene, arī viņa dzīvoja pie tiem pašiem cilvēkiem un abas draudzenes dienas pavadīja kopā, bija nešķiramas.. Kā jau nepieskatītām sunītēm, arī viņām gadījās palikt stāvoklī, reizēm kucēnus paņēma iejūtīgi cilvēki sev mājās, citi diemžēl nomira, bet šogad viss mainījās, Pauliņa un viņas draudzene palika stāvoklī aptuveni vienā laikā, pienāca diena, kad Pauliņās draudzene laida pasaulē kucēnus, piedzima otrs, ar grūtībām otrs, bet pārējiem spēka viņai nepietika, sunīte mira Pauliņas acu priekšā, Pauliņa ilgi gulēja pie pie savas draudzenes un apkopa viņas mazuļus, arī pēc draudzenes nāves viņa gulēja blakus līdz brīdim, kad draudzenes mirušās atliekas aizveda apglabāt, Pauliņa palika ar draudzenes diviem mazuļiem..
Pēc dažām dienām pasaulē nāca 8 Pauliņas bērni, Pauliņa bija kļuvusi par 10 bērnu māmiņu..
Barotāja nespēja vienaldzīgi noskatīties uz Pauliņu un viņas bērniem, nespēja nelikties ne zinis par to, ka dēļ sliktajiem apstākļiem gāja bojā Pauliņas draudzene, viņa meklēja palīdzību.. Tā sanāca, ka caur draugiem viņa uzzināja par mani un man lūdza palīdzību..