Iekopets no Tukuma dzivnieku patversmes galerijas.

Meli, meli un muldēšana, tāda bija pirmā iepazīšanās ar Nesītes kā noskaidrojās saimnieku. Mēneša sākumā saņēmu zvanu par pieklīdušu suni, kuru vēlas vest pie mums uz patversmi. Tā kā tas nebija mūsu novada suns, tad ieteicu griezties tuvākajā patversmē, ar kuru ir līgums vietējai pašvaldībai. Atbilde no atradēja puses bija tāda nesaprotama, ka esot likuši sludinājumus un neviens neatsaucās, nu un ja mēs nevarot paņemt, tad vedīšos uz laukiem Man parasti šausmina novietojums- lauki. Kā kas, tad suni vari kaķi ved uz laukiem, cik tad to lauku var uzturēt, labi zinot, ka laukos pārsvarā ar darbu nemaz nav tik viegli. Atklājās, ka atdodot pašu suni, par kuru vairs, domāju, ka nevēloties, nevis nevarot rūpēties. Man kļuva tik pretīgi ap dūšu un sapratu, ka teikt ko un muti dzesēt būs veltīgi, tā pat jau nesapratīs. Atkal viens no simtiem likteņstāstu, kuriem mums jādzīvo līdzi, jo bez līdzjūtības un emocijām nevar patversmē strādāt. Brauksim ar sunīti pie acu daktera, lai steidzami izmeklē un glābj actiņu, protams, nadziņus arī nogriezām un sunītei pat solis raitāks kļuvis. Un tā mēs kopš seniem laikiem neesam sapratusi, kas ir dzīvnieks, kā pret to jāizturas un vai tas ir jāciena, jāizrāda tam cieņa!!
Atrodas Tukuma dzīvnieku patversmē. Tel.:26227913 (LMT), 26885916 (Tele2).

Patversmes ziedojuma tālrunis 90006089