IGAUNIJA

THE END
Von Krāla teātris
Moto: Tas, kam tīra sirdsapziņa,
nebaidās no tumsas…

Autori un tēlotāji: Mari Abela, Tīna Tauraite, Rīna Maidre, Erki Laurs, Tāvi Ēlmā, Juhans Ulfsaks.
Telpa: Pēters Lauritss un Tāvets Jansens
Mūzika: Mauno Mēsits/Zils
Kostīmi: Līsi Ēsmā
Balss: Līna Vahtrika

Es atceros, tātad es esmu. Šai tumšajā pilsētā esam tikai mēs divi – es un mana atmiņa. Manai atmiņai jāiekļaujas valsts atvēlētajos 8 gigabaitos. Ķermeņi ir izsludināti par utilizējošiem, mans šobrīd čurā WC podā. Katru dienu es ar spaini nesu ūdeni no degvielas uzpildes stacijas. Tur kaut kas notiek. Cilvēki nekustīgi stāv, cits citu apkampuši. Daži no viņiem ir kaili. Vēl pāris dienu, un tad būs beigas.

“The End” ir izrāde, ko veidojuši seši autori, kas apmēram 10 gadus ir bijuši Von Krāla teātra aktieru trupa. Izrāde vēstī par kādas pasaules beigām.

/../ Ir palikušas vēl dažas dienas. Saule padara istabu priecīgāku, un es smaidu, kad skatos ārā pa logu. Tā ir mana glezna, mans pasaules redzējums. Es redzu vienu ielu, ko esmu redzējis jau kā bērns. Ikreiz, kad paskatos pa logu, es domāju par to, kā mēs ar tevi te pastaigājāmies. Ne reizi vien es esmu uzvarējis cīniņā ar nāves bailēm un vientulību, stāvot uz šī paša asfalta. Es gāju tev blakus visas ielas garumā, līdz pazudām pelēkā betona ēnā.
Naktī es kliedzu no bailēm, bet nezinu, no kā es baidos. Acīmredzot no tumsas. Tad pazūd arī atmiņa. Un līdz ar to – arī tu.

Kad tu esi pavisam aizgājusi, manā vietā pieliecies paliek tikai ledains visums. Es pats to nemaz nezinu. Visums, kas vēro, kā es pieķeros savas dzīves pēdējiem mirkļiem, jo es neprotu atslābt. Viņš redz, kā es slienājos un bailēs raudu. Visums nav pieliecies pār mani bez iemesla. Viņš vienkārši ir badā. Visums gaida, kad varēs apēst manu acu ābolus.

Pirmizrāde – 2010. gada 19. martā Von Krāla teātrī Tallinā