Kaķenītei jau labu laiku ir bijusi savēlusies spalva, un tā turpināja velties, līdz viss kažoks ap kaklu un sānos bija savēlies smagos, cietos, bruņām līdzīgos veidojumos. Pamazām tie sāka plēst dzīvnieciņa jau iekaisušo, sāpīgo ādu, un kaķēnīte mēģinājusi saviem spēkiem no kažoka atbrīvoties, rezultātā sānus izrāvusi daļēji plikus, pati sevi savainojusi nagiem un zobiem, bet bruņas - tās palikušas karājoties katra savā sānā kā spārni.