Reiz jau piedzīvojusi nodevību. Patriekta ziemas salā. Atradusi šķūnīti, kurā patverties, dzīvoja bailēs par rītdienu.
Bille nonāca pagaidu mājās šī gada 29.janvārī. Nosalusi, netīra, nelaimīga.
Drīz vien atkopusies, atguvusi kažokā un acīs mirdzumu, Bille 24.februārī sagaidīja savu cilvēku! Viņa devās pie Sigitas Rudēvicas uz Ķengaragu, Sigitas mammas Elīnas pavadībā. Visi bija priecīgi par šo notikumu!
Pēc neilga laika saņēmu pirmās ziņas par to, cik brīnišķīgs kaķis ir Bille, cik jauka, mīļa, cik ļoti tā savu saimnieci priecē!
Laimīgais stāsts!

***
Šodien atskanēja zvans, satraukta kundze stāstīja, ka pirms laika atradusi savu izīrēto dzīvokli pamestu nekārtībā, protams, arī ar nenomaksātiem rēķiniem. Un badā un slāpēs iznīkušiem dzīvniekiem - kaķi un trusi.
Skats, kādā viņa ieraudzījusi dzīvniekus, viņu šokējis tik ļoti, ka esot teju vai bijis jāsauc "ātros". Tas bija tālajā maijā..
Pa laikam jaunā meitene parādījās - "pēc mantām", taču uz jautājumu "Bet kā ar dzīvniekiem?", atbildes vietā bijis klusums.
Meitene sākusi nākt pēc mantām slepus, lai neuzskrietu virsū dzīvniekiem.
Kad Gada sākumā meitene jautājusi saimniecei, vai drīkst ieviest kaķi, saimniece atteikusi, jo dzīvoklī svaigs remonts, bez tam neesot taču skaidrs, cik ilgi dzīvošot, un ko pēc tam?
Taču kadu dienu parādījies kaķis - Bille. mamma esot apprecējusies, un uz laiku lūgusi pieskatīt savu kaķi (!!!). Tad parādījies trusis. Uzdāvināja.
Taču tad meiteni atstājis draugs, bet pati pamazām sākusi vest prom mantas.
Tad kādu laiku nesatikusi savu īrnieci, saimniece iegāja apskatīt skaitītājus, un palikusi vaļēju muti..
Šodien, barojot nelaimīgos dzīvniekus, sieviete pamanījusi grāmatiņu ar dzīvnieka siluetiem, bet apskatījusi tuvāk, ieraudzījusi, ka tā ir vakcinācijas apliecība. Pie tās bija arī adopcijas līgums un mana vizītkarte.
Un tad mēs sākām sarunu.