Bija karsti . Man ļoti, ļoti gribējās padzerties. Saimnieku mājās nebija un mana ūdens bļodiņa jau tukša. No dārza puses nāk tik tīkama veldzes smarža. Baseins! Pieskrēju un sniedzos, sniedzos – tā, lai ar mēles galiņu skartu ilgi kāroto ūdeni. Plunkš. Tagad peldu – karsti vairs nav, bet peldu jau ļoti, ļoti ilgi – saimnieki vēl darbā, bet manas ķepas nav cilvēka rokas un tās nesniedz baseina malas. Man vairs nav spēka … es grimstu.

Mēs nespējam iztēloties, ko bezpalīdzīgā situācijā jūt dzīvnieks – suns, kas, starpcitu, tiek saukts par ļoti labu peldētāju.

Jā, viņš var pārpeldēt lielu ezeru, bet viņam ir jātiek krastā.

Diemžēl ļoti daudzi mājas baseini, privātās un arī publiskās peldvietas (kurās drīkst uzturēties kopā ar dzīvnieku ) ir ierīkotas tā, ka suns krastā vai malā netiek.

Saimniek, ja pasūti baseinu, tad uz mirkli iedomājies, kas notiks, ja tajā nejauši iekritīs suns. Vai viņam būs iespēja tikt laukā? Ja ierīko peldvietu – domā par to pašu. Ja dodies ciemos ko