Koks reizēm pats pačukst priekšā, kādas līnijas zīmēt viņā. Ar viņu.
Kādu dienu Meistaram kāds izteica vēlmi pēc galda un 6 krēsliem. Kādiem? Tādiem, kas uzrunā. Ir saules un unikalitātes pilni.

Un tapa viens no šiem. Dienā, kad vedām krēslu atrādīt, nākošā īpašnieka sajūsma izpaudās kā saules pieliets mežs. Tas TIK labi tur iederējās, ka uz brīdi tika piestāts maliņā.

Apsēdies krēslā, pagriez seju pret saules stariem, kas laužas cauri biezajiem egļu zariem, aizver acis un ieklausies: pasaku pilnajā mežā, tā smaržā un putnu balsīs, koku galotņu čalās...

Skaisti, vai ne?