Upe sākas kā maza urdziņa. Plūstot cauri kalniem, mežiem, pļavām, laukiem un pilsētām, tā kļūst plašāka, straume straujāka. No krastiem sasūktais spēks, viss redzētais un piedzīvotais padara to zinošāku, saprotošāku un reizē spēcīgāku. Cilvēks ir kā tāda upe, kas plūst, novēro, iegūst zināšanas, reizēm kaut ko atrod... Paldies kolēģēm par kopābūšanu un lieliskām divām dienām!