Bija, Ruta, bija, bet līdz ar Viļņa Tračuma aiziešanu aizsaulē, neko vairs neesam dzirdējuši. Ja Tu sadzirdi, tad padod ziņu! Tīklosim, vedīsim dievtuŗus citu ar citiem sakarā, kaut vai caur draugiem.lv, ja ne citādi!

Zirņa zieds var norādīt uz kādu īpašu smalkumu -

Sargāsim Valsts māti!
Tu, Mārīt, runā viedus  vārdus. Paldies!

Trijnieks ir svētais skaitlis telpas izpratnē pa vertikāli - debesis- zeme- pazeme. Bez tam arī astronomiski saulgriežu laikā trīs diennaktis mēdz būt vienāda garuma. Pārbaudīju, kad radās šis jautājums. Tāpēc arī svinam "trīs dieniņas, trīs naksniņas". Mēness mums dod "trejdeviņu" jēdzienu un tā jaukā rotaļa "Trejdeviņi, trejdeviņi, divi bija ārā" patiesībā ir mēness kalendāra mācīšana.

Kādēļ saņemt no Andreja Broka Latvijas dievtuŗu sadraudzes anketu, to izpildīt un aizsūtīt, lai pieteiktu sevi par dievturības oficiālu atbalstītāju?

Nu, viens iemesls būtu, lai nodrošinātu saviem bērniem un bērnu bērniem vismaz pieeju ētikas mācībai kristietības mācībai skolās.

Otrs būtu, lai palīdzētu virzīt uz to, lai baltās stundas atgrieztos kā pamattautas pamatu pamatu mācība valsts skolās; tāda kustība ir, bet atbalsta trūkuma dēļ, maza un trausla, jo atkarājas no dažu entuziastu pašaizliedzīga darba. Rastos liels atbalsts, rastos ātrums un stiprums.

Vēl - lai turpinātu izzināt mūsu dievestības būtību augstākajās mācību iestādēs, lai tajās sagādātu papilnam mācību līdzekļus, lai turētu skolas, nometnes, kursus, kuŗos mācīt un mācīties mūža gaŗumā, kā mūsu senči kopuši savas dvēseles un kā lai to darām šodien un nākotnē.

Vēl - lai pasniegtu roku un plecu panīkušiem vai paklupušiem brāļiem un māsām vajadzības brīdī.

Vēl - lai iemācītu tos, kas to vēl nesaprot, ka vajag dievtuŗu svētniekam būt visos ekumēniskos valsts brīžos līdzās pārējo reliģiju svētniekiem, izlūdzoties Dieviņa svētību mūsu valstij, tās darbiniekiem un visai tautai svētību.

Galu galā - lai Latvija un latvji dzīvotu saules mūžu savā baltajā zemītē.

Nomazgāšanās motīvs nebija vērsts pret Dievu, Dieviņu, Jahvi vai citu ko ārpus cilvēka esošu. Vajadzību cilvēks izjūt sevī, viņam tas pašam, paša dēļ, vajadzīgs. Tā viņš man to atkārtoti ir skaidrojis. Viņš nerimās, kamēr es viņam cieši apsolīju, ka būs tāds rituāls, būs tāda nomazgāšanās.
Man ( vienai no sešiem cilvēkiem, kuŗi atradās kopējās sarunās) ir teikts: "Jūs visi esat priesteŗi!" Es par to iepriekš tādā veidā nebiju domājusi, bet atskārtu, ka, jā, es esmu uzņēmusies arī dievturības priesterības funkciju. Es esmu ļaudis pieradinājusi pie tā, ka es uzklausīšu viņu garīgās vajadzības un tām atsaukšos.
(Par misionēšanu un tās vajadzību jau nu vairs nav ko diskutēt; ir atkārtoti pierādījies, ka pa visu Latviju ir ļaudis, kuŗi alkst ziņu par sentēvu reliģiju un mūsu, zinošāko, pienākums ir viņiem to dot un dot bagātīgi, katram pēc savām spējām.)
Bet Edgaram jauks salīdzinājums; viņā arī ir kaut kas labs no priesteŗa. Tādus mums vajag.