Mazais Dominiks vakar vakarā man sagādāja gan galvassāpes, gan īstu pārsteigumu... Piegājusi pie kaķēna midziņas, pirmajā brīdī apstulbu, jo likās, ka mazais vairs neelpo... tad pamanīju pavisam vārgu kustību un sapratu, ka vēl viss varbūt tomēr nav zaudēts... un tomēr sajūta bija drausmīga... jo viņa elpa bija tik vārga un sekla, ka likās - nupat ir viss.... piezvanīju vetārstei, izstāstīju un nācās gatavoties ļaunākajam - daktere pēc manis stāstītā teica, ka mincis rītu diez vai sagaidīs... izņēmu viņu no midziņas, lai uzliktu, iespējams, pēdējo sistēmu un iedotu antibiotikas un kaķēnu pieniņu. Pēc sistēmas noņemšanas un tiem dažiem mililitriem pieniņa, ko drīkstam ik pēc stundas apēst, Dominiks man sagādāja negaidītu pārsteigumu - piecēlās uz visām četrām savām vārgajām kājiņām, trīcošām kājām lēnītēm uzrāpās man no vēdera līdz zodam un sāka berzēt savu mazo deguntiņu pret manu vaigu... tas bija ļoti, ļoti aizkustinošs brīdis, jo es jau atkal gandrīz biju zaudējusi cerību.... Pēc tam viņš sāka kost man pirkstos, jo saoda vakariņās ēsto zivju smaržu Dominiks saldā miedziņā nogulēja līdz plkst.4.00 un ar skaļu ņaudēšanu mani modināja, lai nomainu slapjos palagus un ieleju siltu ūdeni pudelēs... Pēc tam viņš pamodās tikai ap 9.30 un uzstājīgi pieprasīja brokastu tiesu Viņa gremošanas sistēma gan joprojām ir ļoti nestabila, drīkstam ēst ne vairāk kā 10ml kaķēnu pieniņa vienā ēdienreizē (ik pēc stundas), bet, ja salīdzinu ar vakardienu, kad vairāk kā 2ml viņš gandrīz nekad neapēda, tad šodien jau varu teikt, ka apetīte sāk uzlaboties vēders gan joprojām diemžēl šķidrs, bet salīdzinot ar to, kā bija pirms 3 dienām, gribas teikt un ticēt, ka ļaunākais ir aiz muguras!