Dziedam Kopā... ♥
Autobuss
Un ja bija kā bija Vairāk nav nekā Viņš viņu prom aizraidīja Lai sāp, kad vairs nepārnāk Bet kad Ēģiptē sniegs Kūst gar ādu kā piens Viņa brīnumam tic Kurš gan cits Viņa meklēs līdz beigām Kur gan viss palicis Varbūt ziemā un salā Kāds to dziļi apracis Bet kad Ēģiptē sniegs Kūst gar ādu kā piens Viņa brīnumam tic Kurš gan cits Un kā pazaudēts spīts Viņā pamostas rīts Un ja skaita līdz trīs Kļūsti brīvs Kļūsti brīvs Bet kad Ēģiptē sniegs Kūst gar ādu kā piens Viņa brīnumam tic kurš gan cits Un kā pazaudēts spīts Viņā pamostas rīts Un ja skaita līdz trīs Kļūsti brīvs
Lietus dārzs rītā tīts Pieskāriens nenotrīs Vēl jau viss ar putniem pilns Vēl ir rīts ar rasu pilns Cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs Cik ilgi rasu turēs rozes zars Patvērums vai izmisums Tur tas stāvs mans senais draugs Neaizskarts un nesajaukts Tur tas blāv tik skaists un tīrs Cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs Cik ilgi rasu turēs rozes zars Izmisums bij` iznākums Par smagu nest šo dārzu mums Un stāvu es kā iztukšots Un vēroju Kā aiziet rīts Un saulē izdeg viss tavs lietus dārzs Un sāpēs rasu notrauc rozes zars Un nav neviens lai pateiktu Tavs lietus dārzs tavs tuksnesis
_________________________________________________________________________________________________
Redz kā tu ar mani
________________________________________________________________________________________________
Mаксимум ты
Не сходи с ума, Есть еще шанс Последний трамвай. Возьми мою ладонь И обещай всё с начала начать. Пожалуйста только не плачь Это моя вина, что я одна. Печаль свою не прячь, Это лишь дождь, Дождь как дождь. Возьми мою ладонь И кружи со мной, Забудь обо всем Максимум ты, максимум я, Один поцелуй
И всё ясно без слов. Максимум ты, максимум я, Знай, между нами Точно любовь Слёзы в твоих глазах, Как жаль, жаль что они Не имеют цены Я, я так хочу За них заплатить сполна Любовью своей Максимум ты, максимум я, Один поцелуй И всё ясно без слов. Максимум ты, максимум я, Знай, между нами Точно любовь
_________________________________________________________________________________________________
Riesta dziesmiņa
Tā atnāk pavasaris Un manī mostas valis Ar visu par un visu pret Mazliet Es protams cenšos pārbēgt Būt bēglis ziemas frontē Bet pavasars tas tevi spiež Ai kā spiež Mēs varam nesaprasties Mēs varam nesakauties Vienalga tu kā Mona Liza Manu prātu jauc Mēs varam neatzīties Ka gribam gultā likties Vienalga pavasars Mums liek par muļķiem izlikties Mēs protam labi slēpties Mēs protam skaisti tērpties Bet ne jau tas būs tas Ko pieprasīs mums pavasars Kā apturēt ir to Savu prātu gribošo Nav jau tā ka tikai man ir mazliet bail Lai plīst un šķiet un krīt Nav tāda aizparīt Tikai te un tagad Mums ir jāpiekrīt
_________________________________________________________________________________________________
Satīties, sapīties...
Satīties, sapīties Un pēc tam atzīties Nav vairs kur paglābties, Nav par ko izlikties Sākums vai nobeigums Sāpes vai pārsteigums Kas gan tur bija starp mums, Kāds bija jautājums Un saku sev vēl, Neaizej vēl Nesaplēs vēl Bet tiklīdz es apstāšos, Es pakļaušos, Kā gribētu, lai savas Lomas iestudētu – ES PATS Atļauties nobīties, Nozagt un aizlaisties Kabatām piebāztām, Sirdīm un lamatām Rokas uz acīm un, Neredzēt, nezināt Tāds nu ir iznākums, Laiks var būt pieder mums Un saku sev vēl, Neaizej vēl Nesaplēs vēl Bet tiklīdz es apstāšos, Es pakļaušos, Kā gribētu, lai savas Lomas iestudētu – ES PATS
___________________________________________________________________________________________________