11. svētdiena pēc Vasarsvētkiem 04.08.2013.
Vienpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem Deus in loco
2013. gada 4. augustā, Ķempju baznīcā
DZIESMAS
147 Ak, kaut man tūkstoš mēles būtu
213 Pie kā mēs, Kungs, gan iesim,
193 Nāc, dvēsele, pie Jēzus!
316 Tu, Kungs, uz nāvi iedams,
161 Lai Dievu visi teic!
LASĪJUMI
Jes 29:17 -24
17 Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libāna būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu?
18 Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.
19 Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies Tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto.
20 Jo varmākas būs izbeigušies un paļātāju vairs nebūs; arī tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznīcināti,
21 tāpat arī visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno.
22 Tādēļ saka Tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: "Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs;
23 jo, kad viņš un viņa bērni redzēs Manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs Manu Vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam.
24 Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību."
1Kor 15:1 -10
1 Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,
2 kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.
3 Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem
4 un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,
5 un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit.
6 Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.
7 Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.
8 Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.
9 Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.
10 Bet no Dieva žēlastības es esmu, kas es esmu, un Viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.
Mk 7:31- 37
31 Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Jēzus nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās.
32 Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku.
33 Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli,
34 un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: atveries."
35 Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja.
36 Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda
37 un brīnījās ļoti par to un sacīja: "Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā."
SPREDIĶIS
Kurlums ir smags fizisks defekts, kas nopietni sašaurina cilvēka pasaules izziņu. Ārkārtīgi svarīga šīs pasaules dimensija - skaņu pasaule, ir viņam nepieejama. Vēl smagāks gadījums ir tad, ja bērns jau ir dzimis kurls. Tad viņam šī dimensija vispār nav pazīstama, tāpēc viņš arī nerunā. To vēsturiski sauc par kurlmēmumu.
Ja mūsu dienās vājdzirdīgajiem un kurlajiem saziņas iespējas atvieglo dažādas tehniskas ierīces, tad senajos laikos kurlie bija faktiski izslēgti no sabiedriskās dzīves. Saskaņā ar jūdu likumiem kurlais bija juridiski nepieskaitāms. Kurlums ir neatgriezenisks fizisks defekts , tas tā pats no sevis pāriet nevar, tāpēc kurlmēmā dziedināšana bija ārkārtīgi iespaidīgs Jēzus brīnumdarbs, kas patiesi apliecināja, ka Viņš ir Dieva sūtīts.
Lai apzīmētu kurlmēmumu, Evaņģēlija grieķu oriģināltekstā ir lietots ārkārtīgi rets vārds - mogilalos. Tas Sv. Rakstos parādās tikai vēl vienu reizi - Vecās Derības Septuagintas grieķu tulkojumā Jes 35 "Sakait izmisušām sirdīm: "Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!" Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, ..." Acīmredzot, Sv. Gars pamudināja ev. Marku izvēlēties tieši šo vārdu, lai pateiktu, ka ar Jēzus nākšanu šis senais pravietojums ir piepildījies, ka Jēzus nav tikai pravietis, Dieva sūtnis, bet gan pats Dievs Jēzus personā ir atnācis uz šo zemi, pie savas tautas. Evaņģēlists grib mums teikt, ka šis brīnums apliecina Kristus dievišķību.
Ir vēl viens kurluma veids. Mums noteikti visiem ir dzīvē bijušas situācijas, kad runājot ar kādu cilvēku, mēs saprotam, kad mums viņu neizdodas un neizdosies pārliecināt. Bieži vien, sarunas gaitā, mums kļūst skaidrs, ka cēlonis tam ir tāds, ka šis cilvēks gluži vienkārši ir tā pārņemts ar savas taisnības apziņu, ka mūsu vārdos viņš vienkārši neieklausās, laiž tos pār ausīm. Tad varam teikt, ka šis cilvēks bija kurls pret mūsu teikto. Tas būtu kurlums pārnestā nozīmē.
Un visbeidzot, mēs varam runāt par garīgo kurlumu, kad cilvēks nespēj, pareizāk sakot, negrib sadzirdēt Dieva Vārdu. Šis cilvēks ir tik ļoti savas neticības varā, tik pārliecināts par savu priekšstatu un aizspriedumu pareizību, ka izvairās no jebkādas saskarsmes ar Bībeli. Viņš to nelasa. Pat ja tā viņam ir mājās, tad tā stāv plauktā kā suvenīrs un apaug ar putekļiem. Viņš izvairās no vietām, kur Dieva Vārds tiek lasīts, viņš reti, vai pat nekad neapmeklē dievkalpojumu. Un ja nu viņš tomēr kaut kā ir nonācis vietā, kur var dzirdēt Sv. Rakstu lasījumus, tad viņš ir tik izklaidīgs vai miegains, ka vārdi iet pār ausīm, vai vēl sliktāk - dzirdētais vārds viņā izraisa pretestību vai pat niknumu.
Varētu to visu mēģināt izskaidrot racionāli. Varētu vainot komunistu laikus, padomju izglītību un ateisma propagandu. Tomēr, vai esam pamanījuši, ka bezdievīgā komunistu vara ir kritusi jau pirms vairāk kā 20 gadiem. Vairāk kā 20 gadus var brīvi nopirkt Bībeli un kristīgu literatūru, var iet uz baznīcu, neslēpjoties un neriskējot ar savu karjeru. Ir izaugusi vesela paaudze, kas par padomju laikiem zina tikai no vecāku stāstītā un vēstures grāmatām. Un arī šī paaudze ir ar pretestību pret Dieva lietām, un te nevar vainot izglītību - mūsdienu mācību grāmatas nenoliedz nedz Jēzus vēsturiskumu, nedz Baznīcas pozitīvo nozīmi cilvēces vēsturē, tās nepasniedz materiālismu un darvinismu kā vienīgo neapgāžamo zinātnisko patiesību.
Sv. Raksti atklāj, ka neticībai nav psiholoģiski, bet gan garīgi cēloņi. Sevišķi tad, ja ir īpašas grūtības noticēt Evaņģēlija vēstij. Šo vēsti apustulis Pāvils atgādināja Korintas draudzei, un to mēs dzirdējām otrajā Sv. Rakstu lasījumā: "Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem, ..."
Kāpēc cilvēkiem ir īpaša pretestība noticēt šai brīnišķīgajai vēstij, kas ir mūsu glābšanas, mūsu attiecību ar Dievu pamats? Tāpēc, ka šī mācība ir garīga, bet kā raksta ap. Pāvils (1 Kor 2:14): "Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams." Mēs visi kopš savas dzimšanas esam šādi miesas cilvēki, mums visiem ir nepieciešama piedzimšana no augšienes, jaunpiedzimšana par garīgu cilvēku. Kā Jēzus teica Nikodēmam (Jn 3:5-6) "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars."
Kurlmēmais pats sev palīdzēt nevarētu. Viņš varētu pats sev bāzt pirkstus ausī, spļaut un aizskart savu mēli, nopūsties un skatīties uz debesīm kaut simt reizes dienā, viņš dzirdīgs nekļūtu. Bija jānāk Jēzum. Cilvēks nevar izraisīt savu dabīgo dzimšanu, tā bija pilnīgi viņa vecāku iniciatīva. Tāpat ir ar jaunpiedzimšanu, šis brīnums ir Sv. Gara darbs.
Bet mēs varam radīt apstākļus, lai Sv. Garam būtu iespēja darboties. Kristīgi vecāki savus jaunpiedzimušos bērnus pienes Kristībai, lai viņi, saskaņā ar Jēzus vārdiem Nikodēmam, saņemtu jaunpiedzimšanu par Dieva bērniem no ūdens un Sv. Gara.
Bet kā ir ar pieaugušajiem? Kā ir ar tiem, kas bērnībā ir kristīti, bet savu dievbērnību ir pazaudējuši, jo ir uzaudzināti neticībā, vai arī dzīves izaicinājumos viņu bērnu dienu ticība ir zudusi? Ieklausīsimies vārdos, ar kuriem ap. Pēteris savā 1. vēstulē 1. nodaļā uzrunā ticīgos: "jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. Jo visa miesa ir kā zāle un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst, un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Bet šis ir tas vārds, kas jums tapis kā prieka vēsts sludināts." Pēdējais pants tuvāk grieķu oriģināltekstam ir iztulkots jaunajā Bībeles tulkojumā: "Un šis vārds jums ir pasludināts kā evaņģēlija vēsts." Tā ir tā pati vēsts, ko Pāvils atgādināja Korintas draudzei, vēsts, ka "ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem." Šie vārdi nav nedzīvs burts, bet gan tas ir dzīvs Dieva spēks, kas dāvā jaunpiedzimšanu ikvienam, kas ir patiesi meklē grēku piedošanu pie Dieva. Šie ir vārdi, kas ir jādzird ausij, bet šiem vārdiem ir Jēzus spēks ausis atdarīt. Nāc pie Jēzus, jo kā raksta ap. Jānis (Jn 1:12-13): "Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva."
Kā mēs varam Jēzu uzņemt? Ja neesi kristīts, tad atgriezies no grēkiem, un nāc pie Kristības. Ja esi neticībā un grēkos pazaudējis Kristībā gūto dievbērnību, tad atgriezies no grēkiem, sūdzi savus grēkus Dievam, lai Kristus dēļ Viņš tev dāvā grēku piedošanu. Un tad nāc pie Sv. Vakarēdiena, kur tu uzņemsi Kristu, saņemot Viņa miesu, un Viņa asinis nomazgās visus tavus grēkus.
Bet nepietiek tikai ar garīgās dzirdes atgūšanu. Kā teikts šīsdienas Evaņģēlija lasījumā: "Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja." Tā arī mēs, kuru ausis ticībā ir dziedinātas no kurluma pret Dieva Vārdu, esam aicināti nepalikt mēmi, bet gan liecināt pārējiem par Jēzu, par to piepildījumu dzīvē, kuru sniedz Kristus ticība.
Un visbeidzot – kurlmēmais pats pie Jēzus neatnāca, kādi labi cilvēki viņu pieveda pie Jēzus. Tā arī mēs esam aicināti vest savus tuvākos pie Jēzus, kur Viņu var sastapt – Dieva Vārdā, kas ir rakstīts Bībelē, un tajā vietā, kur šis Vārds tiek sludināts – Kristus Baznīcā. Lai Dievs uz to mūs vada un palīdz. Āmen!