man ir logs, grāmata un kafija,
un es esmu laimīga -
es redzu!
katra diena kā melodija,
katra diena mainīga,
mijas gadalaiki
un noslēdzas vēl viens loks,
gar logu paskrien briedis un alnis,
nokrīt puķe, ko nokož salna,
un es esmu tam vidū!
ne man ragavu, ne slidu,
bet man ir upe un sniegs uz kalna,
ko saredz acs,
un man patīk šis skats!
es ticu savam logam
un brīnumiem, ko tas rāda,
ja neticētu,
jēga tad kāda?
Džanete
un es esmu laimīga -
es redzu!
katra diena kā melodija,
katra diena mainīga,
mijas gadalaiki
un noslēdzas vēl viens loks,
gar logu paskrien briedis un alnis,
nokrīt puķe, ko nokož salna,
un es esmu tam vidū!
ne man ragavu, ne slidu,
bet man ir upe un sniegs uz kalna,
ko saredz acs,
un man patīk šis skats!
es ticu savam logam
un brīnumiem, ko tas rāda,
ja neticētu,
jēga tad kāda?
Džanete
| ← previous | 58. from 300 | next → |
