Gaismā? Tu gribi būt gaismā?
Bet krēslā tavas grumbas neredz.
Rievas un rūpes maigs plīvurs sedz.
Vai tiešām tu gribi, lai visi tās redz?
Vārdi... cik daudz tiem ir krāšņu spalvu.
Spārnus tu vēlies. Un lidot!
Vai spēsi pacelt neprātā galvu?
Un ja nu kāds nāk un lemj tos tev iedot?
Kura sapņo, kā vīram salāpīt zeķi?
Neviena! Visas par augstām lietām!
Bet tikmēr kāds rauj tavu dienišķo deķi,
Un staigā pa mīļajām vietām.
Izplaucis ziediņš uz palodzes spainī,
Smaidošs bērns un saklāts galds...
Pirms kādreiz vēlies to visu mainīt,
Saproti - ieradums arī ir salds.
(Džanete)