Vai biju es vainīga,
Kad kāroju saldu sūkt,
Un gāju pie koka tā augļus ēst?
Es ceru, ka biju laimīga,
Kad nācu saujām kāroto plūkt,
No manas mutes tos neizdzēst,
Es ļoti ceru, es ļoti lūdzos,
Saudzēt mani un augļus apēstos.
(Džanete)
Kad kāroju saldu sūkt,
Un gāju pie koka tā augļus ēst?
Es ceru, ka biju laimīga,
Kad nācu saujām kāroto plūkt,
No manas mutes tos neizdzēst,
Es ļoti ceru, es ļoti lūdzos,
Saudzēt mani un augļus apēstos.
(Džanete)
| ← previous | 79. from 300 | next → |
