Boulinga vēsturiskā izcelsme
Boulings - tā ir aizvēstures spēle.
Arheologi apgalvo, ka pirmie ķegļi un bumbas ir radītas apmēram 7000 gadu atpakaļ. Ložu un ķegļu prototipus arheologi atklāja Senajā Ēģiptē bērna kapā apmēram 5200 gadā pirms mūsu ēras. 2. gadsimtā mūsu ērā līdzīga boulingam spēle tika spēlēta Vācijā lauku svētkos. Toreiz meta ar akmeņiem pa 9 koka vālītēm, kuras sauca par ķegļiem. 3. līdz 4. gadsimtā mūsu ērā Vācijā boulings skaitījās kā daļa no reliģijas ceremonijas. Jo lielāks daudzums ķegļu palika nenogāzti, jo par lielāku grēcinieku uzskatīja šo spēlētāju.
12. gadsimtā Anglijas karalis Edvards III aizliedza boulingspēli. Viņš to uzskatīja par kaitīgu azartspēli, jo viņa karavīri veltīja šai spēlei vairāk laika, nekā karamākslai un loka šaušanai. Anglijā tolaik boulingu spēlēja uz zaļas zāles.
Boulingam līdzīga spēle tika spēlēta arī Nīderlandē, no kurienes 17. gadsimtā boulings nonāca Amerikā. Tolaik to sauca par "holandiešu ķegļiem"(Dutch pins). Mūsdienu Ņujorkas teritorijā līdz šim laikam pastāv kvartāls "Bouling Grīna" (Bowling Green - pļaviņa ložu spēlei), kur dzīvoja holandiešu ieceļotāji. Amerikā šī spēle palika ļoti populāra un ieprasīta. Boulinga celiņus ierīkoja gan pļavās un pagalmos, gan lielo uzņēmēju savrupmājās. Drīz cilvēki sāka spēlēt boulingu uz naudu, līdz ar to sabiedrībā tika izsaukts sašutums. Tā rezultātā dažu štatu varas iestādes "ložu spēli ar deviņiem ķegļiem" pasludināja ārpus likuma. Lai apietu šo aizliegumu, boulinga cienītāji pielika papildus ķegli - tā radās spēles variants ar desmit ķegļiem, kas šodien ir visizplatītākais. Tā spēle ieguva nosaukumu "boulings", no angļu darbības vārda "bowl" - "ripināt"!
1905. gadā boulinga tehnoloģija izdarīja lielu soli uz priekšu. Agrāk galvenā izejviela bumbu izgatavošanai bija gvajakas koks vai bakants (Guaiacum officinale lat.) - ļoti cietas koksnes šķirne. Šajā gadā parādījās arī pirmā gumijas bumba "Evertrue".