Kalabrija
76 photos • Sep 30 07:31
Dieva "mīlestībā radītā zeme"
Kad Dievs radīja pasauli, Viņam rokas bija pilnas visdažādāko dāvanu – auglīgu ieleju, stāvu kalnu grēdu, smaržīgu mežu, strauju kalnu upes avotu, olīvu un vīnogu stādu, akmeņu, ziedu un krāsainu jūras gliemežvāku.
Kad Viņš bija izdalījis visu pasaules tautām un zemēm, palika pāri neliels zemes stūrītis Itālijas „zābaka” pašā galā. Dievs ilgi skatījās uz...MoreDieva "mīlestībā radītā zeme"
Kad Dievs radīja pasauli, Viņam rokas bija pilnas visdažādāko dāvanu – auglīgu ieleju, stāvu kalnu grēdu, smaržīgu mežu, strauju kalnu upes avotu, olīvu un vīnogu stādu, akmeņu, ziedu un krāsainu jūras gliemežvāku.
Kad Viņš bija izdalījis visu pasaules tautām un zemēm, palika pāri neliels zemes stūrītis Itālijas „zābaka” pašā galā. Dievs ilgi skatījās uz to un teica:
– Lai arī šis stūrītis ir mazs, es gribu, lai tas būtu īpašs.
Viņš ielēja tur kalnus, lai zeme būtu stipra un lepna, iestādīja olīvu kokus, lai ļaudis dzīvotu no darba un no auglīgās zemes. Viņš iedeva divas jūras, lai cilvēki nekad neaizmirstu pasaules plašumu.
Bet, lai ļaudis neaizmirstu, ka dzīve nav tikai vieglums un skaistums, Viņš tajā sajauca arī akmeņus un klintis, spēcīgus vējus un karstas vasaras, lai cilvēki kļūtu izturīgi un neatlaidīgi.
Kad viss bija gatavs, Dievs pasmaidīja un teica:
– Šeit būs zeme, kur daba būs gan stingra, gan dāsna. Kas te dzīvos, mācīsies mīlēt zemi, strādāt un cīnīties – un būs lepni par savu mājvietu.
Tā šī zeme kļuva par Kalabriju – stūri, kur satiekas jūras un kalni, kur daba izaicina, bet arī bagātīgi atalgo tos, kas to cienī.
Un, man šķiet, mums kaut nedaudz latviešiem iegūt to itālisko " Dolce faŕe niente" sajūtu te iemācīties, bez steigas mēs vienkārši plūdām, garšojot, iepazinām, baudījām, baudījām, baudījām.....( " saldā nekā nedarīšanas bauda"
...jo viss it kā vienkārši notika ar mums, ap mums īstajā brīdī un laikā, par ko īpašs paldies Antonio Muia' un impro.lv!