IEGULDI LATVIJAS KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBĀS

Share

News

Read older posts

Talk

    About this profile

    Kāpēc KKS nevis bankas.

    Sena latviešu paruna saka: "Santīmu nekrāsi, pie Lata netiksi"

    Kā krājam, kam krājam?

    FKTK statistika liecina;
    avoti:
    http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/pazin…
    http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/pazin…

    Noguldījumi krājaizdevu sabiedrībās (KKS) stimulē Latvijas ekonomiku,
    jo sabiedrību finansējuma struktūrā gandrīz 99% aizņem noguldījumi.
    Aug noguldījumi, aug krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis.
    2015.gada krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis audzis par 2,8% uyn
    tie ir ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā.

    Pretstatā banku sektors jau astoto gadu turpina samazināt Latvijas
    ekonomikas kreditēšanu. kaut noguldījumu apjoms audzis.
    Visaktīvākie noguldītāji Latvijas bankās ir Latvijas iedzīvotāji,
    kamēr nerezidenti sapratuši, ka bankas Latvijas ekonomiku nestimulē.
    Tikai 2015.gada jūnija mēnesī rezidentu noguldījumu apjoms audzis par
    0,6% (61.milj. EUR). Nerezidentu vēlme pelnīt Latvijā mazinās un
    2015.gada jūnijā viņu noguldījumu apjoms samazinājies par 2,7%
    (332.milj. EUR)

    'Tā kā krājaizdevu sabiedrības noguldītājiem nodrošina 2-3 reizes
    augstākus ienākumus, tad, ieguldot bankās, zaudējumus cieš gan
    Latvijas valsts, gan paši noguldītāji.

    Atšķiras arī peļņas sadale.
    Krājaizdevu sabiedrību peļņa kļūst par Latvijas sabiedrības īpašumu,
    kas tiek investēta Latvijā, kamēr banku peļņa tiek izvesta un tā ir
    nauda, ko Latvija pazaudē. Pie reizes zaudējam arī iespēju situāciju
    izmainīt un uzlabot.

    Banku sektorā dominē ārvalstu kapitāls un Latvijas iedzīvotāji to
    nespēj ietekmēt.
    Krājaizdevu sabiedrībās katram klientam ir viena lemttiesīga balss,
    kas dod iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Tāpēc Latvijas
    sabiedrības un krājaizdevu sabiedrību mērķi sakrīt.

    Banku sektora izmaksās lielu īpatsvaru ieņem maksājumi ārvalstniekiem
    (algas, pakalpojumi, depozītprocenti, īre u.t.t), bet krājaizdevu
    sabiedrībās 100% ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji.

    Ne velti Eiropas lielākajās valstīs (Vācija, Francija, Itālija) līdz
    pat 40% no finanšu sektora aizņem kredītsabiedrības (krājaizdevu
    sabiedrības)