Jau kopš pamatskolas beidzamajiem gadiem katru dienu mājās ejot es dungoju, sacerēju jaunus tekstus, dziesmas. Par dzeju tad vispār nedomāju, jo gribējās būt dziedātājam-reperim. Dažas dziesmas pierakstīju, bet daudzas arī nepierakstīju, jo, tiekot mājās, pēc mirkļa viss nevajadzīgais, kā saka, izkūpēja no galvas ārā. No tā laika līdz šodienai palikušas pāris dziesmas, kuras te nepublicēšu, varbūt tās ievietošu citā krājumā.
Nezinu, vai šos var saukt par dzejoļiem, tās drīzāk ir Dieva dotas pārdomas, kas uz kādas sirds maliņas tika noliktas man priekšā, jo rakstot daudzus izdziedāju repā, tāpēc visi nav tik skanīgi, noslīpēti dzejoļi, bet kas vairāk. Tie ir manas dzīves mirkļi, ar kuriem gribētos padalīties!
Ceru, ka Jūs kas aizķers...

http://www.managramata.lv