Tējai ir liela nozīme veselības uzlabošanā, tomēr, lai nejauši nenodarītu sev pāri, lietojot tēju tomēr jaievēro zināmi noteikumi
*Kaut gan tēja ir karsta, tā pēc savas dabas ir auksts dzēriens un dzerts tukšā dūšā var atdzesēt liesu un kuņģi.
*Nebūtu ieteicams dzert pārāk karstu tēju, jo tā stipri kairina mutes dobumu, rīkli un kuņģi. Ja ilgstoši lieto pārāk karstu tēju, tā var nelabvēlīgi ietekmēt šo orgānu izmaiņas.
*Dzeršanas laikā tējas temperatūru būtu labāk pazemināt līdz 56 grādiem.
*Efektīvāk ir dzert siltu un karstu tēju, jo tā rada mundrumu un paaugstina darbaspējas, taču auksta tēja – samazina.
*Dzerot pārāk stipru tēju, organismā tiek uzņemts pārāk liels kofeīna un tanīna daudzums, tas var izraisīt galvassāpes un bezmiegu.
*Tējai nevajadzētu ļaut pārāk ilgi ievilkties, jo tad izgaist tās sastāvā esošie polifenoli un ēteriskās eļļas un rodas kaitīgi savienojumi. Savukārt uzlējuma glabāšana siltā vidē, veicina mikroorganismu (baktēriju un sēnīšu) veidošanos.
*Tēju ieteicams lietot 20-30 minūtes pirms maltītes, lai nesašķidrinātu siekalas, kas šķel barības vielas un lai ēdiens nesķistu bezgaršīgs.
*Tēju nevajadzētu lietot 20-30 minūtes pēc maltītes, jo liels šķidruma daudzums uzreiz pēc maltītes atšķaida kuņģa sulu, kavējot gremošanu.
*Tējā esošās vielas, īpaši tanīns, var ietekmēt zāļu uzsūkšanos organismā, tādēļ to nevajadzētu uzdzert zāļu preperātiem.
*Diennakti stāvējusi tēja ir zaudējusi vitamīnus un kļuvusi par ideālu vietu baktērijām. Kīnieši šādu dzērienu neiesaka dzert, labāk to izmantot kā ārīgu līdzekli ārstniecības nolūkos.
*Pirmais uzlējums izvelk no tējas lapiņām apmēram pusi vērtīgo vielu, otrais - apmēram 30%, nākamajam izviljumam ir tikai vairs 1-3% tējas pazīmju. Ar katru nākamo uzlējumu no lapām var sākt izdalīties arī kaitīgas vielas, jo nelielā daudzumā tās ir arī šajā augā.
*Kaut gan tēja ir karsta, tā pēc savas dabas ir auksts dzēriens un dzerts tukšā dūšā var atdzesēt liesu un kuņģi.
*Nebūtu ieteicams dzert pārāk karstu tēju, jo tā stipri kairina mutes dobumu, rīkli un kuņģi. Ja ilgstoši lieto pārāk karstu tēju, tā var nelabvēlīgi ietekmēt šo orgānu izmaiņas.
*Dzeršanas laikā tējas temperatūru būtu labāk pazemināt līdz 56 grādiem.
*Efektīvāk ir dzert siltu un karstu tēju, jo tā rada mundrumu un paaugstina darbaspējas, taču auksta tēja – samazina.
*Dzerot pārāk stipru tēju, organismā tiek uzņemts pārāk liels kofeīna un tanīna daudzums, tas var izraisīt galvassāpes un bezmiegu.
*Tējai nevajadzētu ļaut pārāk ilgi ievilkties, jo tad izgaist tās sastāvā esošie polifenoli un ēteriskās eļļas un rodas kaitīgi savienojumi. Savukārt uzlējuma glabāšana siltā vidē, veicina mikroorganismu (baktēriju un sēnīšu) veidošanos.
*Tēju ieteicams lietot 20-30 minūtes pirms maltītes, lai nesašķidrinātu siekalas, kas šķel barības vielas un lai ēdiens nesķistu bezgaršīgs.
*Tēju nevajadzētu lietot 20-30 minūtes pēc maltītes, jo liels šķidruma daudzums uzreiz pēc maltītes atšķaida kuņģa sulu, kavējot gremošanu.
*Tējā esošās vielas, īpaši tanīns, var ietekmēt zāļu uzsūkšanos organismā, tādēļ to nevajadzētu uzdzert zāļu preperātiem.
*Diennakti stāvējusi tēja ir zaudējusi vitamīnus un kļuvusi par ideālu vietu baktērijām. Kīnieši šādu dzērienu neiesaka dzert, labāk to izmantot kā ārīgu līdzekli ārstniecības nolūkos.
*Pirmais uzlējums izvelk no tējas lapiņām apmēram pusi vērtīgo vielu, otrais - apmēram 30%, nākamajam izviljumam ir tikai vairs 1-3% tējas pazīmju. Ar katru nākamo uzlējumu no lapām var sākt izdalīties arī kaitīgas vielas, jo nelielā daudzumā tās ir arī šajā augā.
| ← previous | 88. from 169 | next → |
