Ogu Dārzs

Ogu Dārzs

Share

Kas ir smiltsērkšķis?

Neizmērojami lielajā augu dažādībā mums apkārt ir kāds augs, kas izskatās necils un nesaistošs. Tā ēnā nevar paslēpties vasaras karstumā, tam nav varena stumbra kā priedei, tā augļi nav nedz tik lieli, nedz saldi kā vīnogai, ābelēm un bumbierēm. Šī koka augums nepārsniedz pāris metrus, tā stumbrs bieži viens ir savijies vai greizs, lapas - iegarenas, gaiši olīvzaļas ar sudrabainu krāsojumu, bet tā ērkšķi saskrāpēs jebkuru, kurš neuzmanīgi koku aizskars.

Tas ir smiltsērkšķis ar latīnisko nosaukumu HIPPOPHAE rhamnoides (tulk. „spīdīgs, mirdzošs zirgs”), kas zināms jau kopš seniem laikiem. Senajā Grieķijā ar smiltsērkšķa lapām tika baroti slimie, vājie un nogurušie zirgi, lai tie atkoptos un iegūtu spīdīgu spalvu,

Lai gan Viduslaikos liela daļa seno zināšanu tika zaudēta un intensīvajā lauksaimniecības zemju apgūšanas procesā smiltsērkšķis tika uzskatīts par lieku un nevajadzīgu krūmu un nīcināts, tomēr smiltsērkšķis ir izdzīvojis un tā vērtīgajām īpašībām tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība.

Smiltsērkšķis nav prasīgs pret augsni, tas ir salaizturīgs, to var izmantot arī dzīvžogu veidošanai, jo necilo olīvzaļo krāsojumu rudenī nomainīs blīvas, koši oranžas ogu vālītes.

Interese par smiltsērkšķi Krievijā atdzima pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad sāka iegūt smiltsērkšķu eļļu un ārsti apjauta, ka smiltsērkšķim piemīt unikālas ārstnieciskas īpašības. Daudzos gadījumos smiltsērkšķa eļļa bija unikāla un neaizvietojama. Kādu laika periodu smiltsērkšķu eļļa bija pieejama tikai aptiekā ar īpašu recepti, jo šī produkta visiem nepietika, lai gan smiltsērkšķi milzīgās platībās auga savvaļā Kazahstānā, Sibīrijā, Altaja apgabalā.

Smiltsērkšķi izplatīti gan Eiropā, sākot no Lielbritānijas un Norvēģijas Dienvidiem un Austrumiem, gan Āzijā līdz pat Japānai un Himalajiem. Ir radītas kultivētas smiltsērkšķu šķirnes, tai skaitā Latvijā, kuras no savvaļas šķirnēm atšķir patīkamāka garša, bet mazāka vitamīnu koncentrācija.

Smiltsērkšķu augļus raksturo īpaša, unikālu bioloģiski aktīvu ķīmisko vielu, pirmkārt – ūdenī un eļļā šķīstošo vitamīnu- koncentrācija, kādu nesatur neviens cits augs pasaulē.

Daži augļi var saturēt kādu no vitamīniem pat lielākā daudzumā nekā smiltsērkšķis, taču tas būs tikai viena veida vitamīns. Smiltsērkšķa sastāvam analoģiska vitamīnu kombinācija citos augļos nav sastopama.

Piemēram, upeņu augļi ir atzīts līderis C vitamīna satura ziņā - 290mg uz 100 gramiem ogu (290mg%). Tas ir, apmēram, cilvēkam nepieciešamā 5 dienu deva. Ar vienu ēdamkaroti - C vitamīna deva visai dienai! Smiltsērkšķu ogās, turpretī C vitamīna saturs ir robežās no 100 līdz 300 mg. Bet, ja upeņu ogās, izņemot C vitamīnu, citu vitamīnu sastāvs nav būtisks, tad smiltsērkšķu augļos nozīmīgā koncentrācijā ir arī vitamīni: A, B1, B2, B4, B6, B8, BC, K, P, PP, E, F
Smiltsērkšķu augļi satur līdz 8% taukskābju eļļas.

Smiltsērkšķu augļos ir gandrīz visi šobrīd zināmie vitamīni, un lielākā daļa no būtiskākajiem mikroelementiem. Interesamtākais ir tas, ka 100 grami ogu satur vairāk nekā ikdienā nepieciešamā vitamīnu deva. Vidēji 100 grami smiltsērkšķu augļu satur:

Vitamīns A - 60 mg
C vitamīns - 250 mg
Vitamīns E - 140mg
Atlikušie vitamīni, minerālvielas, fitoncīdi, ogās ir atrodami mazākos daudzumos: miligramos, mikrogramos, bet to daudzums atbilst cilvēka vajadzībai.

Smiltsēkšķu augļu izmantošana medicīniskiem mērķiem.

Lai gan Rietumu medicīna nav veikusi padziļinātus pētījumus un atzinusi smiltsērkšķu pozitīvo ietekmi slimību ārstēšanā, smiltsērkšķi gadsimtiem ilgi ir tikuši izmantoti Ķīnas, Mongolijas, Tibetas tautas medicīnā, ārstējot saaukstēšanās slimības, gremošanas traucējumus, lai sekmētu asins cirkulāciju un mazinātu sāpes.

Smiltsērkšķi uzrāda augstu antioksidantu iedarbību, kas galvenokārt saistīta ar tajos esošajiem flavonoīdiem un vitamīna C līmeni. Gan falavonoīdiem, gan smiltsērkšķu augļos esošajām eļļām ir vairāki pielietojuma veidi – ārstniecības sfēras, kurās zinātnieki konstatējuši būtisku smiltsērkšķu produktu pozitīvu efektu.

Pretvēža terapija.  Lielākoties šajā sfērā eksperimenti ir tikuši veikti ar dzīvniekiem. Indijas zinātnieku grupa HC Goel vadībā (Deli Kodolmedicīnas un apvienoto zinātņu institūta Radiobioloģijas departaments) ir publicējuši vairākus ziņojumus par smiltsērkšķu ekstrakta (spirta ekstrakts, kas saturs pārsvarā flavonoīdus) potenciālo spēju pasargāt kaulu smadzenes no radiācijas negatīvās ietekmes. Šī grupa ziņojusi, ka ekstrakts, iespējams, palīdz ātrāk reģenerēt kaulu smadzeņu šūnas. Ķīnā, savukārt, ir veikti pētījumi ar pelēm, kas uzrāda smiltsērkšķu eļļas pozitīvo ietekmi uz hematopoētiskās (asinsrades) sistēmas atjaunošanās procesu pēc spēcīgas ķimioterapijas. Ir noskaidrots, ka smiltsērkšķu eļļa paaugstina dabisko imunitāti un tai iespējams, ir profilaktiska nozīme audzēju novēršanai.

Sirds un asinsvadu slimības. Ķīnā tika veikts double-blind tests, kura gaitā 128 pacientiem ar išēmisko sirds slimību 6 nedēļu ilgā periodā trīs reizes dienā tika doti smiltsērkšķu produkti ar aprēķinu, lai katrā reizē pacienti saņemtu 10 mg flavonoīdu (bioflavonoīdu) (pazīstams arī kā vitamīns P un citrīns). Pacientiem, kuri saņēma šo preparātu, salīdzinoši ar tiem, kas saņēma „placebo” medikamentu, pazeminājās holesterīna līmenis un uzlabojās sirdsdarbība, kā arī samazinājās stenokardijas lēkmju skaits. Nav novērota arī smiltsērkšķu flavonoīdu negatīva ietekme uz nierēm un aknām.

Kuņģa čūla. Smiltsērkšķi tradicionāli tiek izmantoti kuņģa čūlu ārstēšanā un laboratoriskie pētījumi ir pierādījuši smiltsērkšķu eļļas efektivitāti ārstēšanā. Smiltsērkšķu eļļa normalizē kuņģa skābes veidošanos un mazina iekaisuma procesu.

Aknu ciroze. Klīnisko pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka smiltsērkšķu ekstrakti palīdz normalizēt aknu enzīmu, žultsskābes seruma, imūnsistēmas rādītājus, kas saistīti ar aknu iekaisumu un deģenerācijas procesu. Papildus minētajam laboratorijas studijās atklāts, ka smiltsērkšķu eļļa aizsargā aknas no toksisko vielu kaitīgās ietekmes.

Āda. Palmitoleīnskābe (jeb Omega-7 monotaukskābe), kura ir smiltsērkšķu eļļas sastāvā, ir cilvēka audu, tais skaitā ādas, komponents. Ir medicīniski atzīts, ka tā palīdz dziedēt apdegumus un brūces. Šī taukskābe veicina ādas barošanu un atjaunošanos arī tad, ja tiek lietota iekšķīgi atbilstošā daudzumā smiltsērkšķu augļu vai eļļas veidā, līdz ar ko ir efektīva ādas slimību ārstēšanā, apdegumu, applaucējumu, brūču un čūlu kopšanā. Vienīgais dabas produkts, kurš kopā ar smiltsērkšķiem tiek minēts kā ievērojams palmitoleīnskābes avots ir makadāmijas riekstu eļļa, kas satur divreiz mazāk šīs taukskābes). Smiltsērkšķu eļļa vai augļi tiek izmantoti arī matu kopšanas līdzekļos.

Tāpat arī  svaiga smiltsērkšķu sula, sīrups vai ogu un sēklu eļļa tiek izmantota, ārstējot saaukstēšanos, drudzi, kā analgētisks preparāts, kuņģa čūlas un vēža, kā arī vielmaiņas slimību ārstēšanā. Tautas, kas izmantojušas smiltsērkšķus ārstniecībā gadsimtiem ilgi, atzīst tā efektivitāti peptisko čūlu, ekzēmu, stomatīta un citu sēnīšu infekciju ārstēšanā, brūču, apsaldējumu un apdegumu dziedēšanā, psoriāzes, rozes, sarkanās vilkēdes un hroniskas dermatozes ārstēšanā.

Izmantota informācija no:


Papildus informāciju par smiltsērkšķiem varat izlasīt: