Jaunava

An­na Ka­re­ņi­na

Rak­stu­ro­jo­šais ci­tāts: «Cie­ņa iz­do­mā­ta tam­dēļ, lai slēp­tu tuk­šo vie­tu, ku­rā bū­tu jā­mīt mī­les­tī­bai.»

(Ļ. Tol­stojs, «An­na Ka­re­ņi­na»)

*

Kas gan spē­tu ie­do­mā­ties, ka tik mai­gā Jau­na­va spē­jī­ga uz tik skar­bu rī­cī­bu, kas iz­pel­nās sa­bied­rī­bas no­so­dī­ju­mu! Ta­ču, kad jau­tā­jums skar lai­mi, Jau­na­vai ne­kā­di rām­ji un sa­bied­rī­bas no­teik­tie li­ku­mi vairs ne­ek­sis­tē. «An­nas Ka­re­ņi­nas» spē­jī­gas uz iz­mi­sī­gu cī­ņu par lai­mi, mī­les­tī­bu un sa­vām in­te­re­sēm. Ta­ču, lai cik ne­adek­vā­ta lik­tos Jau­na­vas rī­cī­ba, vis­ti­ca­māk, katrs so­lis to­mēr būs pār­do­māts, kaut arī lo­ģi­ka no ma­las šķiet ne­sa­pro­ta­ma, jo Jau­na­va nu ir pē­dē­jā ho­ro­sko­pa zī­me, kas bū­tu spē­jī­ga uz gal­vas mes­ties at­va­rā bez pār­do­mā­ta plā­na!