"Visas savas rūpes uzveliet Viņam, jo Viņš gādā par jums." (1.Pēt.5:7)
Vai esam pateicīgi Dievam par Viņa mīlestību un palīdzību?
Vai nav kāds sarūgtinājums mūs sirdī par kaut ko, uz ko Dievs nav atbildējis tā, kā mēs to bijām vēlējušies?
Vai apzināmies lūgšanas, kuras Dievs ir uzklausījis?
Cik pazemīga ir mūsu liecināšana par Dieva mīlestību un žēlastību citiem cilvēkiem?
Vai mums ir par ko Dievu slavēt un pateikties?