🔶Ģimenes dzīves aina. No: Burbuļu mātes prieki un bēdas. Jaunākās Ziņas, Nr. 291., 1934., 23. lpp. Vecās drukas teksta atšifrējums: “Burbuļu mātes prieki un bēdas.
Svētki nāk virsū ar joni. Lai nu gan man tā mājas būšana nav diez kāda plašā, bet, es jums teikšu, ko norauties tādās reizēs pietiek. Kur vien acis met – visur roka jāpieliek, lai svētkos, kad atnāk kāds cilvēks, nebūtu no kauna zemē jālien. Nupat uz vasaras beigām aizliku logiem tīrus gardīnus, bet paskaties – kādi tie tagad ir? Pēc sēru plīvuriem! Un kas to taisa? – Nikatiņš! Savu veco jau sabāru: Sak, kur tev tās iekšas to var izturēt – dienām un naktīm vilkt to jipti iekšā un kūpēt kā pabrīķim? Bet šim liela mute pretī: Lai es nemaisoties vīriešu padarīšanās! Vaj nezinot, ka vecs jūrnieks bez pīpes esot tikpat kā kuģis bez stūres! Nu, es saku, tādu kuģi, kam stūre priekšgalā, gan redzu pirmo reizi. Jā, šim esot viens pīpis – pīpot vai likt tabaku uz zoba, kā agrāk darījis. Bet tad pastāvīgi vienu logu jāturot vaļā: kad tabaku zīžot, tad jāspļaujot pār bortu! Un par tiem gardīniem lai neuztraucoties: lai tik dodot šim “BORSIL” – viņš izmazgāšot! Vaj tu re, kur gudrinieks! Noķīķerējis, kā es to daru, un meistars gatavs! Un domājiet, ka neizmazgātu? Ar “BORSIL” – kā likts! Aizkomandēju veco jūras vilku pagrabā malku cirst, bet pate ņēmos uztīrīt grīdas. Kā ieskatos savā pagultē – palieku vaj mēma! BORSIL BALTAIS, kas tad te par kaulu kambari! Mans Čalis ievilcis Minnas doto žāvēto cingsli pagultē un abi ar kaķēnu to apstrādājuši līdz kaulam! Un es to tā taupīju svētku pīrāgiem… Ka tevi ziepju zāles! Savā mūžā neesmu roku pret saviem lopiņiem pacēlusi, bet nu gan tie velnu redzētu, ja nebūtu izlavījušies vecajam līdzi laukā! ...
Izmazgāju, kas mazgājam, izcepu piparkūkas un skaties – jau liela tumsa. Bet no kucēna un kaķēna – ne vēsts… Man jau sirds paliek tāda nemierīga: kad tik ar maniem lopiņiem nav noticis kas slikts… Kur tad mēs, divi bāreņi, svētkos iesim?! Jāmeklē rokā. Trepēs vecais svilpa kā kanarijas putniņš un es saucu mīlīgā balsī: Čali, Čali, Briska, Briska, fi, fi, kis, kis! Kaut kur, lielā tālumā, kā smilkst, kā ņaud… Tā ir: vecais šos nav ievērojis un ieslēdzis abus malkas kambarī! BORSIL BALTAIS, kā pats liktens soda grēciniekus! Iznāca kā pēc grāmatas: par cingšļa zagšanu – vienu dienu cietumā!... Vecais rājienu saņēma no rīta, kad bija pelnījis, bet vakarā par malkas ciršanu uzdāvināju viņam lielu piparkūku sirdi un kortelīti… Sodi un godalgas ir izdalīti un miers mājās. Kauns un grēks būtu vēl kašķēties, kad lielie Miera svētki tepat aiz durvīm.”
©Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
🔶Muzeja krājuma stāsti.🔶Mazgāšanas līdzeklis “Borsil”, Burbuļmāte un Burbuļtēvs. 🔶 Saulīte logā spīd, uzpošam mājas, apkārtni, sevi. Muzejs piedāvā ieskatīties 1930. gados Rīgā ražotā un ievērības cienīgu popularitāti baudījušā mazgāšanas līdzekļa “Borsil” (arī “Borsils”) reklāmas vēsturē, kā arī nākt uz muzeju, ievērojot drošības pasākumus, un atrast slaveno “Borsil” ekspozīcijā! 🔶Vienu no pirmajiem veļas pulveriem Latvijā —“pašdarbīgo” veļas mazgāšanas līdzekli „Borsil”, ražoja Vilhelma Hjorta (Hjordt, 1863-1935) ķīmiskajā un laku fabrikā "Vilchelm Hjordt" (1901—1940), kas atradās Rīgā, Torņakalnā, Jelgavas ielā 63. V. Hjordts cēlies no dāņu rūpnieku ieceļotāju ģimenes. Uzvārds “Hjordt” tulkojumā no dāņu valodas nozīmē “briedis” ko var redzēt rūpnīcas emblēmā. Līdzekli “Borsil” fabrika sāka ražot un aktīvi reklamēt ap 1932. gadu. 🔶Mazgāšanas līdzeklis “Borsils”, citu līdzīgu vidū, īpaši izcēlās ar plašo reklāmu. Prese to popularizēja izdevumos “Rīts” un “Brīvā Zeme”. Avīzē “Jaunākās Ziņas” katru sestdienu varēja lasīt stāstus par Burbuļmātes jeb Bertas Burbules un Burbuļtēva jeb Jorģa Burbuļa nedienām, kur visas likstas lieliski atrisina ar “Borsil balto”. Stāstu sēriju “Burbuļmātes prieki un bēdas” un tās vizuālo tēlu radīja karikatūrists Jānis Dreslers (1896-1971). Vārdu salikums “Borsil baltais” ātri ieviesās sarunvalodā un jokos. 🔶Burbuļmātes un Burbuļtēva tēli parādījās pat vairākos svētku uzvedumos. Piemēram, 1935. gadā Daugavpils Aviācijas svētkos, “par smiekliem un humoru gādāja” aktieris Fricis Kūlups – Spurainis, tēlojot Burbuļtēvu, kas apbrīnoja “Borsil”. Vēl 20. gs. 70. gados iedzīvotāju aptaujā par labāko pulveri rīdzinieki atcerējās “Borsil”. Arī Vizma Belševica šo pulveri min romānā “Bille”. 🔶Reiz bijis gadījums, kad "Latvju Sieviešu apvienības" biedre, iedvesmojusies no reklāmas, kādā labdarības pasākumā pārģērbās par Burbuļmāti. Viņa bija tik ļoti aizrāvusies, slavējot mazgāšanas līdzekli, ka ”lai sagādātu publikai jautrību, starp citu, arī pacēla brunčus, rādot savu ar “Borsil” mazgāto apakšveļu” (LNA—LVVA 3724 f., 1. apr., 10367.l., 37. lpp.). Pēc šī gadījuma sieviete saņēma aizrādījumu no Liepājas prefektūras, ka pasākums vairāk bijis ar komerciāliem reklāmas nolūkiem, nekā ar labdarības mērķiem. Vainīgā paskaidroja, ka izmantojusi Burbuļmātes tēlu, jo parasti tas piesaistījis vairāk publikas, ka
Svētki nāk virsū ar joni. Lai nu gan man tā mājas būšana nav diez kāda plašā, bet, es jums teikšu, ko norauties tādās reizēs pietiek. Kur vien acis met – visur roka jāpieliek, lai svētkos, kad atnāk kāds cilvēks, nebūtu no kauna zemē jālien. Nupat uz vasaras beigām aizliku logiem tīrus gardīnus, bet paskaties – kādi tie tagad ir? Pēc sēru plīvuriem! Un kas to taisa? – Nikatiņš! Savu veco jau sabāru: Sak, kur tev tās iekšas to var izturēt – dienām un naktīm vilkt to jipti iekšā un kūpēt kā pabrīķim? Bet šim liela mute pretī: Lai es nemaisoties vīriešu padarīšanās! Vaj nezinot, ka vecs jūrnieks bez pīpes esot tikpat kā kuģis bez stūres! Nu, es saku, tādu kuģi, kam stūre priekšgalā, gan redzu pirmo reizi. Jā, šim esot viens pīpis – pīpot vai likt tabaku uz zoba, kā agrāk darījis. Bet tad pastāvīgi vienu logu jāturot vaļā: kad tabaku zīžot, tad jāspļaujot pār bortu! Un par tiem gardīniem lai neuztraucoties: lai tik dodot šim “BORSIL” – viņš izmazgāšot! Vaj tu re, kur gudrinieks! Noķīķerējis, kā es to daru, un meistars gatavs! Un domājiet, ka neizmazgātu? Ar “BORSIL” – kā likts! Aizkomandēju veco jūras vilku pagrabā malku cirst, bet pate ņēmos uztīrīt grīdas. Kā ieskatos savā pagultē – palieku vaj mēma! BORSIL BALTAIS, kas tad te par kaulu kambari! Mans Čalis ievilcis Minnas doto žāvēto cingsli pagultē un abi ar kaķēnu to apstrādājuši līdz kaulam! Un es to tā taupīju svētku pīrāgiem… Ka tevi ziepju zāles! Savā mūžā neesmu roku pret saviem lopiņiem pacēlusi, bet nu gan tie velnu redzētu, ja nebūtu izlavījušies vecajam līdzi laukā! ...
Izmazgāju, kas mazgājam, izcepu piparkūkas un skaties – jau liela tumsa. Bet no kucēna un kaķēna – ne vēsts… Man jau sirds paliek tāda nemierīga: kad tik ar maniem lopiņiem nav noticis kas slikts… Kur tad mēs, divi bāreņi, svētkos iesim?! Jāmeklē rokā. Trepēs vecais svilpa kā kanarijas putniņš un es saucu mīlīgā balsī: Čali, Čali, Briska, Briska, fi, fi, kis, kis! Kaut kur, lielā tālumā, kā smilkst, kā ņaud… Tā ir: vecais šos nav ievērojis un ieslēdzis abus malkas kambarī! BORSIL BALTAIS, kā pats liktens soda grēciniekus! Iznāca kā pēc grāmatas: par cingšļa zagšanu – vienu dienu cietumā!... Vecais rājienu saņēma no rīta, kad bija pelnījis, bet vakarā par malkas ciršanu uzdāvināju viņam lielu piparkūku sirdi un kortelīti… Sodi un godalgas ir izdalīti un miers mājās. Kauns un grēks būtu vēl kašķēties, kad lielie Miera svētki tepat aiz durvīm.”
©Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
🔶Muzeja krājuma stāsti.🔶Mazgāšanas līdzeklis “Borsil”, Burbuļmāte un Burbuļtēvs. 🔶 Saulīte logā spīd, uzpošam mājas, apkārtni, sevi. Muzejs piedāvā ieskatīties 1930. gados Rīgā ražotā un ievērības cienīgu popularitāti baudījušā mazgāšanas līdzekļa “Borsil” (arī “Borsils”) reklāmas vēsturē, kā arī nākt uz muzeju, ievērojot drošības pasākumus, un atrast slaveno “Borsil” ekspozīcijā! 🔶Vienu no pirmajiem veļas pulveriem Latvijā —“pašdarbīgo” veļas mazgāšanas līdzekli „Borsil”, ražoja Vilhelma Hjorta (Hjordt, 1863-1935) ķīmiskajā un laku fabrikā "Vilchelm Hjordt" (1901—1940), kas atradās Rīgā, Torņakalnā, Jelgavas ielā 63. V. Hjordts cēlies no dāņu rūpnieku ieceļotāju ģimenes. Uzvārds “Hjordt” tulkojumā no dāņu valodas nozīmē “briedis” ko var redzēt rūpnīcas emblēmā. Līdzekli “Borsil” fabrika sāka ražot un aktīvi reklamēt ap 1932. gadu. 🔶Mazgāšanas līdzeklis “Borsils”, citu līdzīgu vidū, īpaši izcēlās ar plašo reklāmu. Prese to popularizēja izdevumos “Rīts” un “Brīvā Zeme”. Avīzē “Jaunākās Ziņas” katru sestdienu varēja lasīt stāstus par Burbuļmātes jeb Bertas Burbules un Burbuļtēva jeb Jorģa Burbuļa nedienām, kur visas likstas lieliski atrisina ar “Borsil balto”. Stāstu sēriju “Burbuļmātes prieki un bēdas” un tās vizuālo tēlu radīja karikatūrists Jānis Dreslers (1896-1971). Vārdu salikums “Borsil baltais” ātri ieviesās sarunvalodā un jokos. 🔶Burbuļmātes un Burbuļtēva tēli parādījās pat vairākos svētku uzvedumos. Piemēram, 1935. gadā Daugavpils Aviācijas svētkos, “par smiekliem un humoru gādāja” aktieris Fricis Kūlups – Spurainis, tēlojot Burbuļtēvu, kas apbrīnoja “Borsil”. Vēl 20. gs. 70. gados iedzīvotāju aptaujā par labāko pulveri rīdzinieki atcerējās “Borsil”. Arī Vizma Belševica šo pulveri min romānā “Bille”. 🔶Reiz bijis gadījums, kad "Latvju Sieviešu apvienības" biedre, iedvesmojusies no reklāmas, kādā labdarības pasākumā pārģērbās par Burbuļmāti. Viņa bija tik ļoti aizrāvusies, slavējot mazgāšanas līdzekli, ka ”lai sagādātu publikai jautrību, starp citu, arī pacēla brunčus, rādot savu ar “Borsil” mazgāto apakšveļu” (LNA—LVVA 3724 f., 1. apr., 10367.l., 37. lpp.). Pēc šī gadījuma sieviete saņēma aizrādījumu no Liepājas prefektūras, ka pasākums vairāk bijis ar komerciāliem reklāmas nolūkiem, nekā ar labdarības mērķiem. Vainīgā paskaidroja, ka izmantojusi Burbuļmātes tēlu, jo parasti tas piesaistījis vairāk publikas, ka
| ← previous | 117. from 192 | next → |
Mazgāšanas līdzeklis “Borsil”, Burbuļmāte un Burbu
Inserted: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs Jun 2 2020 16:26
