#muzejakrājumastāsti 🔶“Pinte” – koniskā kanna – kauss, 16. gs. pirmā puse ( VRVM 179215/5). Materiāls, apstrāde: akmensmasa, sāls glazūra, vāji izteikta dzelzs angoba. Izcelsme: Reinzemes akmensmasa, Ķelne (?). Izmēri: augstums: 12,5 cm, pamatnes diametrs: 9,8 cm, apmales diametrs: 7,3 cm. 🔶Šī, gandrīz veselā koniskā kanna – “pinte” – atrasta Rīgā, 2004. gada arheoloģiskās izpētes darbos Mārstaļu ielā 17 (izpētes vadītājs – Mārtiņš Lūsēns). Uz trauka korpusa veidota sižetiska kompozīcija: abās malās redzami divi vīri, kas rokās tur stopus, savukārt centrā redzams gurnautā tērpts trešais vīrietis, kurš aiz rokām piesiets pie koka. Spriežot pēc tēlu izskata un izvietojuma, trauka dekorā attēlotais sižets varētu būt Sv. Sebastiana mocības. Šis svētais bieži attēlots 15.-17. gs. mākslinieku darbos kā bultām caururbts jauns cilvēks. Trauks datējams ar 16. gs. pirmo pusi. 🔶Koniskā kanna – kauss – dzeramais trauks ar osu, veidots nošķelta konusa formā, augšdaļā sašaurināts, ir viena no 16. gadsimtam raksturīgākajām akmensmasas trauku formām. Literatūrā šos traukus dēvē arī par šnellēm un pintēm, pirmo nosaukumu attiecinot uz augstākiem, slaidākiem traukiem, bet otro – zemākiem, kuru augstums nepārsniedz 15-17 cm. Zināma arī šķidruma mērvienība “pinte”, kas apmēram atbilst tilpuma mērvienībai – puslitrs (britu pinte ir 0,568 litri, bet amerikāņu — 0,473 litri). 🔶Akmensmasa ir viens no izplatītākajiem importa keramikas veidiem 13.-18. gs. Tā ir blīva, cieta gaiša māla keramika, kas iegūta izstrādājumus apdedzinot krāsnī, karstumā ap 1200-1400 C0. Šādi trauki paredzēti dažādu šķidrumu uzglabāšanai un transportēšanai, bet nav piemēroti ēdiena gatavošanai. Visbiežāk akmensmasas traukus izmantoja alus un vīna glabāšanai un pasniegšanai. 🔶Akmensmasas izgatavošana, sākot ar 12.-13. gadsimtu, notikusi teritorijās, kur dabā pieejamas izejmateriāla – gaišā māla atradnes. Ražošana notika galvenokārt Vācijas teritorijā, bet arī cituviet Rietumu un centrālajā Eiropā. Nozīmīgākie izgatavošanas centri 12.-17. gs. lokalizēti Reinzemē – Reinas upes vidusteces un lejteces apvidū. 🔶Viens no akmensmasas izgatavošanas centriem bija Ķelne, kur nozare piedzīvoja uzplaukumu no 16. gs. sākuma līdz 70. gadiem. Tiek uzskatīts, ka tieši Ķelnes podnieki ieviesa akmensmasas trauku plastisko dekorēšanu ar īpašām veidnēm jeb matricām, kas izgatavotas pēc vēlās gotikas un renesanses laika mākslinieku gravīrām, tādējādi piešķirot saviem izstrādājumiem augstu māksliniecisko kvalitāti. Ap 10 km no Ķelnes atradās otrs podniecības centrs – Frehena, kur 16. gs. izgatavoti Ķelnes keramikai līdzīgi akmensmasas izstrādājumi. 16. gadsimta otrajā pusē podnieku darbība Ķelnē tika pārtraukta, ugunsnedrošības un reliģiskās neiecietības dēļ. Vairums Ķelnes podniekmeistaru pārcēlās uz netālo Frehenu, kur akmensmasas podniecība turpinājās līdz pat 19. gadsimtam. #Ēkultūra #TiekamiesTagad #arheoloģija #Rīgasvēsture #muzejs #rigamuz