Tā siltumnīca, kas šeit gadiem stāv,
Manās acīs nekad nenobāl,
Jo mīlestība, rūpes tajā liktas,
Vienmēr labas domas un nekad piktas.
Viss, ko vēlos no tās gūt,
Ir sajūtams un sirds to jūt.
Jo tas spēks, kas stādu augšā ceļ,
Arī iedvesmu un laimi smeļ -
Kā ūdens, kas pār zemi līst,
Un nekad neļauj augiem vīst.
Jo viss darbs, kas šeit ir dots,
Ir mūsu mājas lielais gods.
/Agneta Švarce - Švampāne/
Laikam jau mana mīlestība pret Latviju ir tik pat liela kā pret savām mājām, jo patiesībā jau "Latvija" un "Mājas" ir viens un tas pats vārds... Tādēļ uzrakstīt dzejoli tai, ir vien tāds sīkums kā pateikt, ka priecājos par to kur esmu.