Galerija 10.09.2020
1 photo • Sep 10 2020 09:49
Oktobra mēnesī muzeja izstāžu zālē piedāvājam tēva un meitas darbus kopizstādē "Cianotype 2020". Pie mums viesojas Aivars Rozenbahs un viņa jaunākā meita Patrīcija Ozola, kas mācās devītajā klasē un ar šādu foto mākslas veidu nodarbojas jau divus gadus. Patrīcija izstādē piedalās ar desmit vienādas kompozīcijas darbiem, bet Aivara fotogrāfijās varam redzēt gan kluso dabu, gan arhitektūr...MoreOktobra mēnesī muzeja izstāžu zālē piedāvājam tēva un meitas darbus kopizstādē "Cianotype 2020". Pie mums viesojas Aivars Rozenbahs un viņa jaunākā meita Patrīcija Ozola, kas mācās devītajā klasē un ar šādu foto mākslas veidu nodarbojas jau divus gadus. Patrīcija izstādē piedalās ar desmit vienādas kompozīcijas darbiem, bet Aivara fotogrāfijās varam redzēt gan kluso dabu, gan arhitektūru, ainavas, portretus, aktus. Visi darbi ir jauni un publiskam vērtējumam nodoti pirmo reizi. Mākslinieks uzsver, ka fotografēšana viņam ir aizraušanās uz mūžu, kopš skolas gadiem, kad to atklāja, esot vien 7. klases skolnieks. Izejot cauri dažādām tehnikām un metodikām fotogrāfijas mākslā, mākslinieks nonācis pie cianotipijas un nu to vairs nav gatavs mainīt ne pret ko citu. Cianotipija ir tehnikas veids fotogrāfijā, kurš izslēdz jebkādu masveida tirāžu, jo ir gandrīz neiespējami uztaisīt divas identiskas kopijas no oriģināla. Mūsdienās fotomāksliniekiem cianotipija un tai līdzīgas fototehnikas ir alternatīva digitālajai fotogrāfijai. Fotogrāfs Aivars Rozenbahs savos darbos eksperimentē ar tehnoloģiju, veidojot kolāžas, kurās cianotipija izmantota savienojumā ar citām fototehnikām. Uzsvērtā attiecība starp fotogrāfiju kā mākslas darbu un stāstu par pašu attēlu kā foto procesa rezultātu iekļaujas mūsdienu mākslā, kur nemitīgi tiek meklēti jauni veidi, kā vērot un uztvert mākslu. “Tā kā mani fotogrāfiju arhīvi ir milzīgi, arī šodien man ir ar ko nodarboties. Materiālam ir jāgļauj nogulēties, nevar tā – otrā dienā emociju varā taisīt bildi augšā. Vajag ar vēsu prātu analītiski paskatīties to saražoto materiālu, ko ar to var izdarīt un ko nevar. Kādreiz man likās: neko vairāk dzīvē arī nevajag. Arī šodien, pateicoties gandarījumam, kādu sniedz sagatavotie darbi, spēju pārdzīvot visus dzīves sarežģījumus”, par sevi un savu ceļu fotomākslā saka A. Rozenbahs. izstāde apskatāma līdz 16. oktobrim.
-
