Naktī braucot bija nedaudz grūtāk ar koordināciju + vel nogurums. Kaut arī izmantojām spēcīgas lampas uzliktas uz stūres un galvas, tumsā bija grūtāk nobraukt pa meža takām, jo visu koku, sakņu, celmu u.c. radītās ēnas zili blāvajā diožu apgaismojumā ņirbēja gar acīm. Tā tumsā viss šķita diezgan vienāds.
Kādā vietā es uzņēmu ātrumu pēc pārbraukta kalna, un pēkšņi tumsā parādās atstarojošā bultiņa, gandrīz aizšāvu garām līkumam kurš bija ļoti straujš. Sabremzēju un štruntīgi ņēmu līkumu - tur tumsā uzbraucu uz kaut kāda celma un pakritu.