Ketrina uz naktsgaldiņa atrod grāmatu. Viņai nav ne jausmas, kā šī grāmata ir nokļuvusi pie viņas gultas. Ketrina to paņem un sāk lasīt. Šķirot lapu pēc lapas, aug biedējoša apziņa, ka stāsts ir par viņu un ka tieši viņa ir šī romāna galvenā varone. Un tajā ir nesaudzīgi atklāts viņas tumšākais un slēptākais noslēpums. Noslēpums, par kuru neviens cits neko nezina, – vismaz viņa tā līdz šim bija domājusi...
Jebkāda līdzība ar reālām personām, dzīvām vai mirušām, ir pilnīgi nejauša.
Atruna nosvītrota ar kārtīgu sarkanu svītru. To viņa nemaz nepamanīja, atverot grāmatu un sākot lasīt. Nekādas kļūdas nav. Viņa patiešām ir grāmatas galvenā varone.
Ikvienam ir noslēpumi. Dažiem tie ir nāvējoši.
Lija dzīvo nošķirtu dzīvi. Viņa ir uzbūvējusi pati savu mazo pasaulīti, kurā patverties no pagātnes notikumiem, kurus labprāt aizmirstu… Ilgojoties pēc sabiedrības un draugiem, Lija iepazīstas ar Džūljenu. Tikko noticējusi, ka arī viņa spēs dzīvot normālu dzīvi,
Lija saņem nepārprotamu draudu vēstuli, kurā tiek pieprasīta atriebība par sagrautu dzīvi…
Niansēti un psiholoģiski smalki izstrādāti tēli ievelk lasītāju baisā piedzīvojumā un ar katru lappusi raisa arvien pieaugošu satraukumu.