24. aprīlī šis bija pirmais ko no Dienvidu tilta ievēroju. bet tad es biju atpakaļ, kas ļauj satikt mīļos, papriecāties par to, cik daudz jauna, daudz veca un vienkārši atvilkt beidzot elpu. daži labi izpelnījušies pateicības, kādas nekad nespēšu ne izteikt, ne izrādīt tā, kā pienāktos. esmu laimīgs cilvēks, ne visiem tā veicas ar apkārtējiem (:
bet, jā, ir savādi būt atpakaļ vēl aizvien.